pagātne, tagadne un dvīnisms

Tikko domājot, ko varētu sadrukāt savā mazajā dienasgrāmatā, izdomāju, ka man ir tas, kas nav vismaz 95% sabiedrības. Un par to arī varētu šovakar pastāstīt.
Nē, šoreiz nebūs runa ne par iphone, ne arī par rolleru, bet gan par kaut ko nedaudz sakarīgāku, kaitinošāku, traumējošāku un interesantāku.
Runa būs par manu daudz maz identisko dvīņu brāli. Īstenībā tikai nedaudz. Mazliet. Un vispār…
Šodien aizgāju pie viņa uz darbu un, protams, nepaliku nepamanīts. Mani tur kāda nosauca par slaveno dvīņu brāli, kuru visi jaucot ar viņu. Laikam jau pierasti.
Un šodien viņš aizgāja pie manis uz darbu. Pa ceļam jau, protams, operātors no darba sajauca viņu ar mani. Bet, nu kam negadās. Vēlāk man bija jāsaka kā mani un brāli var atšķirt. Iegājies ir tā, ka es parasti saku, ka viņš ir kreilis un es esmu labrocis.
Muļķīgi nedaudz. Un man vienalga. Ir sasodīti daudz cilvēku, kas uzskata, ka mēs nemaz neesam līdzīgi. Un tā tas arī ir. Vismaz rakstura ziņā, jo tas jau ir saprotami, ka vienādā vidē dzīvojām un katram jau izveidojās vairāk vai mazāk savi raksturi.
Ko es ar to gribēju teikt? Kad pirms brīža prasiju viņam par to, ko es varētu uzrakstīt, tad viņš izšpļāva, lai rakstot par viņu. Starp citu mūsu starpā bieži valda veselīga sacenšanās un mēs pat esam sacentušies kura internetlapai būs vairāk apmeklētāju. Viņa (tjipa) blogs ir šeit.

un tā.. patiešām nedaudz

Protams, pasaules gals tā arī netika sagaidīts. Bet es gaidīju. Izdomāju, ka tam par godu neaiziešu uz vienu, otru lekciju un gaidīšu pasaules galu savā gultā. Nesagaidīju.
Tamdēl neesošā pasaules gala dēļ bija jāsāk domāt par pārējām lekcijām. Rausos ārā no gultas. Meklēju kaut ko priekš brokastīm, bet izrādījās, ka man brokastis sastāvēs no viena alus. Tikai. Bet tomēr tas jau nenozīmē, ka būs pasaules gals. Šajā gadījumā – manas pasaules gals. Viena alus dēļ. Vai ne?

Ieelpju dziļi gaisu. Pamiršķinu acis. Vienatnē. Šķiet, ka varētu piemesties iesnas. Jā, draudzene bija atnākusi mani apciemot darbā. Paņēmusi līdzi bija savas iesnas. Pacienāja mani ar iesnām. Un es, nepieklājīgi, nemaz viņai alu nepiedāvāju. Nedaudz egoistiski laikam.

Labi, tad nu es tagad dodos uz FP kaut arī rīt no rīta lekcijas un pēc tam darbs līdz 22:10 .. Tēloju īstu studentu!

mēstuļu kaste #1

Diezgan negaidīti bija saņemt mēstuli ar tekstu:

Здравствуйте, уважаемый администратор сайта deelis.lv!

Tik mulsonoši liela cieņa izrādīta. Un tas nedaudz ieintriģēja izlasīt pārējo mēstules tekstu. Un izrādās, ka piedāvā nopelnīt.

[..]Каждый, кто отправит смс по вашей ссылке или форме отправки, принесет вам от 0,10$ и выше за каждую смс!

Kādam vel tādas mēstules ir nākušas? Es te sāku domāt, ka man tika atsūtīts tāpēc, ka tā mana lapa tāda nedaudz prasta bija un nenopietna

meitenīte vs. kaķītis

Meitenīte:

Šorīt kādās mājās Bauskas rajona Ceraukstes pagastā atrasta noslepkavota 1996.gadā dzimusi meitene – viņai bija pārgriezta rīkle. Policija patlaban aktīvi meklē meitenītes tēvu.

Par to vairāk vai mazāk uzraksta:
http://bonkajs.wordpress.com
guigo.eu
Kaķītis:

Ap pulksten 11.00, kad pie Tautas nama “Ozolaine” pulcējās ļaudis uz svētku atklāšanu, turpat netālajā skvēriņā divi jauni cilvēki nolēma atbrīvoties no klaiņojošiem kaķēniem ar suņa palīdzību.

Par to vairāk vai mazāk uzraksta:
Tik daudz, ka ilgi būtu te jāsadrukā

Tad nu man jājautā – ar ko kaut kāds pusprādzis kaķēns izpelnījies lielāku sabiedrības uzmanību nekā maza meitenīte?
Uzskatīšu, ka tie blogeri, kas rakstīja par kaķēnu, bet tagad neraksta par mazu meitenīti, ir visnotaļ slimi cilvēki

khe 1#

Laika īsināšanas dēļ aizgāju tagad pie svaines paciemoties. Protams, pie viņas atnākusi viņas draudzene ar saviem bērniem. Viens bērns man spīdina acīs kaut kādu gaismiņu. Traucē man rakstīt. Tikko paņēma rokās spēļu pistoli un mēģina mani nošaut.

Prasās paņemt un izslēgt viņu. Nu, to bērnu…

īsumā

WordPress platforma ir lieciniece tam, ka mans domu gājiens nesniedzas tālāk par 11 vārdiem. Vai varbūt divpadsmit.
Biju saplānojis ierakstīt kaut ko vienkāršu savā dienasgrāmatā. Pirmā doma, protams, bija, ka jākunkst par savām šī vakara neveiksmēm pokerā. Uzdrukāju teikumu. Netīšām pamanīju, ka teksts sastāv no 11 vārdiem (word count: 11). Neko. Nesakarīgs kā parasti un izdzēsu.
No jauna rakstītajam tekstam vajadzēja atspoguļot savas pārdomas par televīzijas čata raidījumā publiskotajām ziņām, sludinājumiem. Kā gan nevar sajūsmināt tādi teksti kā

Kada sieviete no Rigas nevelas pabarot un samilet bomzi?Tel..

Interesanti būtu uzzināt cik sievietes atsaucās. Jā, bet galu galā teikumam atkal bija 11 vārdi. Izdzēsu.
Nākošā doma bija uzrakstīt par to, ka daži blogeri ir slimi cilvēki. Bet tas nav aktuāli, jo tas jau visiem tik un tā ir vairāk vai mazāk zināms. Izdzēsu. Teikumam bija 12 vārdi.

Un ko es galu galā vēlējos svarīgu uzrakstīt? Nezinu. Ja vien es atcerētos.

Es un WordPress kopā rociņās sadevušies

Prologs
Sāpoša galva. Nedaudz ikrīta ierastās paģiras un dirnēšana pie veca, maza CRT tipa monitora.  Sēžu un mēģinu savai i-dienasgrāmatai piemontēt sakarīgu komentāru lauku validāciju. Protams, nekas neizdodas, kaut arī gribēšana pārspēj velme visu noskalot ar malku alus. Katra neveiksme izsauc to nedaudz interesanto domu par savu idiotismu.
1. daļa
Dienas vidus. Tiek meklēta alternatīva i-dienasgrāmatas platformai. Kaut arī lielākoties visi trū – blogeri izmanto wordpress platformu, man pret to bija tāda kā skeptiska noskaņa. Nevaru jau noliegt, ka nekad neesmu vēlējies būt blogeris. Nenoliedzu arī, ka mana rakstītprasme aprobežojas ar krustiņa ievilkšanu vietā, kur parasti jāiešvīkā savs paraksts. Tamdēļ laikam uz neko daudz jau cerēt nevar.
2.daļa
Ak, jā. Atcerējos savu monētas mešanu. Toreiz gan izkrita tā monētas puse, kura skaidrā balsī teica, ka man jāpaliek pie savas veidotās platformas. Bet piekāst. Lieku wordpress virsū.
3.daļa
Lai nebūtu nepatīkami pārsteigumi un veco ierakstu zudumi, tad izveidoju subdomēnu blogs.deels.lv zem kura tad arī būs jaunais blogs. Aizdevos uz lv.wordpress.org un lejupielādēju laikam latviskoto versiju. Kura gan izrādījās tik novecota, ka nācās lejupielādēt vereiz kaut kādu jaunāku versiju. Uzliku ar nelielām problēmām uz servera. Apšļakstīju monitoru ar alu tam par godu. Tagad gan nedaudz nomāc doma par monitora tīrīšanu.
4.daļa
Nepatīkams pārsteigums bija, ka feedburner eksportē rss padevi ar diezgan lielām drukas kļūdām, kas izpaužas ar vārdu noraušanu paragrāfu sākumos un, iespējams, beigās. Nezinu īsti. Tas vienkārši nozīmē to, ka nevarēju importēt rss.
5.daļa
Kaut kādu spraudņu pielikšana un saišu saraksta izveidošana. Alus iedzeršana.
Epilogs.
Un tad viņš dzīvoja ilgi un laimīgi kopā ar WordPress platformu. Pat neskatoties uz to, ka platforma ne ēst gatavo, ne mīlēties prot. Tikai izdrāst šī prot.