Fiziska cietā diska izmantošana kā VirtualBox VM

Piezīme sev brīžiem, ja kaut kādu dīvainu iemeslu dēļ ir nepieciešams izmantot (ja nepieciešams iesāknēties iebūtoties) kādu ejošu un vecu fizisku cieto disku un kurā vēl pie tam ir kāda strādāt griboša OS (izklausās jau maz ticams variants), tad nav nepieciešams meklēt kādu piemērotu dzelzi.

Talkā var nākt VirtualBox un dažas komandas konsolē.

Pievienojam cieto disku un noskaidrojam tam piešķirto taku.

sudo fdisk -l

Tālāk tad nu griežamies pie VirtualBox un veidojam vmdk datni, ko pēc tam varam izmantot par atsauci uz reālo fizisko disku un vēlāk, veidojot jaunu mašīnu GUI vidē, pievienojam to kā virtuālo cieto disku.

VBoxManage internalcommands createrawvmdk -filename "ceļš/uz/failu.vmdk" -rawdisk /dev/sdX

Atsauce uz dokumentāciju

P.S.

Velns, cik sen neesmu rakstījis. Dīvaina sajūta kaut ko rakstīt un tad saprast, ka rakstīšana nekad taču īsti nav padevusies. Kāpēc es to vispār daru? Jā, tiesa, regulārāk rakstot ir iespēja nepazaudēt tās minimālās zināšanas par interpunkciju un ortogrāfiju. Sajūtas par teikuma uzbūvi un cik ļoti tas man nesanāk.

Bet nu tas tā. Šogad ir sajūta, ka sākšu rakstīt vairāk.

Gatavojamies eParaksts mobile

Cik saprotu, tad pirmais solis, lai savā ierīcē iegūtu eParaksts mobile ir autentificēties sagatavotā vietnē ar eiD vai eParaksts karti. Var, protams, arī ar internetbankām (ar Latvija.lv palīdzību), bet tad būs nepieciešami vairāki papildus soļi reģistrācijai (acīmredzot jānorāda e-pasts, telefona numurs, personas apliecinoša dokumenta dati, utt) un pēc kaut cik dienām kurjers vedīs sagatavotos dokumentus, pārbaudīs vai esi norādītā persona un liks parakstīties.

Autentificējoties ar eID vai eParaksts karti, šie dati automātiski tiks aizpildīti un varēs uzreiz “elektroniski” parakstīt dokumentu un nebūs nepieciešams izmantot kurjera pakalpojumus un savu laiku.

Tāpēc jāsāk ar eParakstītāja iegūšanu savā datorā. Tā kā gan darbā, gan mājās izmantoju Ubuntu 16.04 operētājsistēmu, uzstādīšana nedaudz atšķiras no ierastā Windows ceļa. Panikai nav pamata, jo speciālisti ir sagatavojuši Lietotāja rokasgrāmatu, kur ir arī vienkārša instrukcija eParaksta ieviešanai Ubuntu vidē.

Tad nu kā jau man tas parasti sanāk, veru vaļā termināli un lūkoju, ko varu darīt lietas labā.

Instrukcijā norādīts, ka jāreģistrē programmatūras krātuvi ar sekojošu rindu.

deb https://www.eparaksts.lv/files/ep3updates/debian xenial eparaksts

Var arī doties uz (startēt) software-properties-gtk (vai varbūt Synaptic Package Manager->Settings->Repositories>Cita programmatūra->Pievienot…) un atrast vietu, kur pievienot šo rindu. Vai var arī konsolē izpildīt komandas kā tas tiek arī instrukcijas piemērā izdarīts:

sudo add-apt-repository "deb https://www.eparaksts.lv/files/ep3updates/debian xenial eparaksts"
sudo apt-add-repository --remove "deb-src https://www.eparaksts.lv/files/ep3updates/debian xenial eparaksts"

wget -qO - https://www.eparaksts.lv/files/ep3updates/debian/public.key | sudo apt-key add -

sudo apt-get update

sudo apt-get install eparakstitajs3

Jāuzstāda starpniekprogrammatūra, ja izmantoajam eID viekarti vai eParakstu. Uzstādīšu abas divas, pat neskatoties uz to, ka izmantošu tikai eID karti

sudo apt-get install libclassicclient
sudo apt-get install latvia-eid-middleware

 

Spraudņu uzstādīšana pārlūkprogrammām:

sudo apt-get install eparaksts-token-signing

Šos spraudņus var meklēt pārlūku paplašinājumu “veikalos”, bet es ceru, ka šis pasākums ļaus vienlaicīgi spraudņus uzstādīt vairākiem pārlūkiem.

Tā, kad šis viss ir izdarīts, mēģinu spraust klāt eID karšu lasītāju. Man pieejamais ir kaut kāds SCR3310 modelis, kas acīmredzot ir atbalstīts kernelī un ar to nebūtu jābūt problēmām.

Dodos uz vietni un cenšos ienākt ar eID vai eParaksta karti.

Tur mani sagaida aicinājums sākt autentifikāciju ar viedkartes spraudni. Sāku un ievadu savu PIN1

Esam tikuši jaunā logā, kur iespējams lejupielādēt automātiski sagatavoto (arī parakstīto) līgumu un varam iesniegt šo līgumu. Šoreiz izmantojam PIN2.

 

Tas arī viss!


Kopā ar programmatūras uzstādīšanu, tas aizņēma kādas 10 minūtes. Ja programmatūra jau būtu uzstādīta, pieteikšanās eParaksts mobile nevajadzētu aizņemt vairāk par 2 minūtēm. Ērti un vienkārši :)

 

P.S.

Manā gadījumā eParakstītājs3 tika uzstādīts /opt/eparakstitajs3 direktorijā. Programma ir tā pati, kas Windows vidē, nedomāju, ka tur vajadzētu būt problēmām. Varu parakstīt dokumentus un aplūkot citus parakstītus dokumentus.

Bija reiz kādam “datoriķim” bija programma ar versijas numuru – 1.1. Viņš to lietoja un bija apmierināts. Tad iznāca atjauninājums 1.2 un programma vairs precīzi nestrādāja.

Tagad viņš neliek savai programmai ne 1.4, ne 1.9 un pat ne 4.2 versiju, jo jaunāka versija viņam taču nestrādāja.

Tagad viņš sūdzas par datora normālu nefunkcionēšanu, sūdzas par antivīrusu, jo tas neķer nevienu vīrusu.

Viena no stāsta morālēm – uz katru programmas atjauninājumu jāraugās ar optimismu. It sevišķi, ja jaunāka versija salabo iepriekšējās versijas kļūdas un būtiski izlabo datora “ievainojamības” problēmas.

Manas obligātās Linux programmas: aRandr

aRandr ir viena no konfigurēšānas utilītas xrandr grafisku logu versijas. Programma aRandr paredzēta, lai atviegloto darbu ar datoram pievienojamo papildus ekrāniem.

Instalācija Debian, Ubuntu vidē

sudo apt-get install arandr

Instalācija archlinux vidē

pacman -S arandr

Ar šo programmu ir ērti pievienot papildus ekrānu, mainīt šo ekrānu virtuālās atrašanās vietas, mainīt ekrānu izšķirtspējas, rotēt ekerānus utt.

Ir iespējams esošos izkārtojumus eksportēt (un importēt) kā ģenerētu shell skriptu.

Ekrānattēli kā viena gif datne:
arandr

Portālam liepajniekiem.lv atsvaidzināts izskats

Šorīt nejauši pamanīju, ka liepajniekiem.lv kolektīvs nomainījis portālam izskatu. Gulēju vēl gultā un miegains taustīju telefonu (draudzene jau kādu laiku bija pamodusies). Nejauši atvēru liepajniekiem.lv portālu un nodomāju, ka mobilajam pārlūkam Opera kaut kādas attēlošanas problēmas un pārslēdzos uz citām adresēm. Tāds nu pirmais iespaids par jauno izskatu.  Turpināt lasīt “Portālam liepajniekiem.lv atsvaidzināts izskats”

Linux Mint 14 Nadia

Linux Mint 14 ar ne tik sauso identifikācijas kodu “Nadja” palaista tautās un ir visiem pieejama tikai desmit dienas pēc pirmā RC izlaišanas.

Starp jaunumiem minēta atjaunināta MATE un Cinnamon vide, MDM ar daudz, daudz pieejamām tēmām, 3.5 kernelis un citas lietas.

Ja Tev jau ir Mint 13 versija, tad citējot izstrādātāju viedokli par atjaunināšanu:

As a general rule… unless you need to, or unless you really want to, there’s no reason for you to upgrade.

Patīk apziņa, ka domāšana nav līdzīga kā Windows sistēmai, kur tiek mākslīgi mudināts atjaunināt sistēmu ar dažādiem “burkānu” vai akciju piedāvājumiem.

Firefox OS

Kā mēs jau zinām, Mozilla jau kādu laiku izstrādā Firefox OS mobilajiem tālruņiem. Šķiet, ka pavisam nesen iznākusi šīs OS testa vide ar koda nosaukumu r2d2b2g, kuru jebkurš var uzstādīt uz sava vairāk vai mazāk bremzējošā Firefox interneta pārlūka. Dodies uz r2d2b2g vietni un lejupielādē Firefox spraudņa failu un uzstādi savā pārlūkā. Vēl daži klikšķi un varēsi doties uz izvēlni Rīki – Firefox OS Simulator, lai startētu šo eksperimentālo vidi.

Uz mana datora viss notika raustīti un ne sevišķi baudāmi (kas arī ir normāli priekš aplikācijas stadijas un Firefox kā tāda), bet internetā stāsta, ka var mēģināt instalēt aplikācijas, pārlūkot citas, bīdīt ekrānus un ko citu. Mani ātrie ekrānattēli:

Ir jau, protams, visai forši, ka tiek veidota operētājsistēma, kuru varēs jebkurš interesents ar pamata html, js un css programmēšanu zināšanām pārveidot pēc savas saprašanas un vēlmēm. Galvenais jau lai ar diviem vai kaut desmit klikšķiem, vai veikliem pirkstu vilcieniem OS varētu atgriezt sākotnējā līmenī un ātrumā.

Centīšos sekot līdzi šīs OS attīstībai.

Raring Ringtail jeb Ubuntu 13.04

Raring Ringtail būšot koda vārds nākošajai Ubuntu versijai ar numuru 13.04 un tajā būšot īpaši padomāts par mobilajām ierīcēm, planšetdatoriem un televīzijas iekārtām.

Skrienam līdzi tendencēm (MS) vai labāk tomēr koncentrējamies uz konkrētu aparatūru (Apple)?

Mana sabiedriskā dzīve


– Ejam vakarā uz fonteinu? Sen neesam bijuši!

– Kas spēlē? Nav Grodums? Varbūt paņemam alkoholu un dzeram mājās?

– Labi!


Izklaidēm mājās ir daudz priekšrocības. Piemēram, izmeklēta publika, iespēja ietekmēt dīdžeja spēlēto mūziku un labierīcībās neviens necenšas tēlot akrobātu ar alus kausu rokās rokā. Patiesību sakot, šādām mazajām svinībām mājās, kas aizvieto iešanu uz fonteinu, ir tik daudz plusu un tik maz mīnusu.

Tāpēc tas ir tikai normāli, ka šī mana dialoga (tie teikumi augšā ar svītriņām sākumā) interpretācija ar draudzeni vai reizēm pat ar sevi, atkārtojas tik sasodīti bieži. Nu, nekas.

Neesmu sabiedrisks.

vispār

[box type=”shadow”]
Ārā paliek tik sūdīgs laiks, ka mani vairs īsti nespēj uzmundrināt iztēles radīta aina, kurā es sēžu [tooltip text=”Varētu gan mēģināt arī lidot, bet šaubos vai tā teorētiskā sekunde varētu padarīt mani gudrāku un pieņemamāku citiem”]3 metrus virs zemes[/tooltip] un skatos tālumā, elpoju nedaudz svaigāku gaisu un klausos laucinieciskajā klusumā. Jāsaprot, ka viss mainās un iet uz priekšu, zem zemes un prom. Tiesa, ja paveicas, iegulda pietiekami smagu darbu un kāds notic, tad reizēm var doties arī uz debesīm… [/box]

Protams, tas bija tikai laika jautājums, kad kedas vairs nesniegs to patīkamo veldzējumu un “ķiķinošo” skaņu pēc iekāpšanas peļķē. Ir sasodīts rudens. Slapjas kājas nomaina slapjš deguns. Slapjo degunu nomaina slapjš malks vēsa, tumša aliņa. Tumšu aliņu nomaina apsolījums nedzert alu. Un ir jau vasara.

Negribu ūdeni, bet gribu sniegu. Negribu šņabi, bet gribu alu. Negribu sevi, bet gribu tevi.

[tooltip text=”Vispār gribu alu. Vispārīgi. Visā. Ei, gals! Vārds ‘visā’ ir vēl satriecošāks atklājums salīdzinot ar citiem murgiem”]Un vispār vārdu “vispār” mēdz lietot tikai deģenerāti un pārējie. Nepatīk man tas vārds. [/tooltip]