Windows 10

Atslēdzu galda datoram divus diskus, pieslēdzu kādu vecu un nolietotu disku un uzstādīju uz tā Windows 10 Enterprise versiju.

Pozitīvi. Tā kā ikdienā lietoju nepopulāru operētājsistēmu, kas bāzēta uz Debian zaru, Windows sniedz dažas idejas, kas neliekas nemaz tik kaitinošas:
* Beidzot es varu pieslēgt savu LG tālruni un salīdzinoši ērti pārkopēt datus;
* NVIDIA kartes draiveri ir piemērotāki Windows videi;
* Uzdevumu josla vairāk atbilst manai gaumei nekā tā bija Windwos 7-8.1 versijā un tā pēc noklusējuma atbalsta divus monitorus gandrīz tieši tā, kā es to vēlētos;
* Ķīnā pirktais, iezāģētais un 25$ vērtais XEON četrkodolu procesors “755 Socket” mātesplatei tiek procentuāli mazāk noslogots nekā Linux vidē pie līdzīga darba uzdevuma;
* Ir pieejamas līdzīgas programmas Windows videi kādas es izmantoju darbam;
* Varu bez problēmām darbināt spēles, ko esmu pircis jaunības dullumā;
* Windows apakšsistēma operētājsistēmai Linux;

Negatīvi.
* Antivīrusa ietekme. Pagaidām gan iztieku bez tā un samierinos ar Zone Alarm bezmaksas ugunsmūri ar kā palīdzību bloķēju visu, ko vien sirds kāro. Neesmu no tiem, kas parasti izmanto nelegālu programmatūru un neredzu iemeslu startēt, lejupielādēt nezināmas izcelsmes programmatūru.
* Tu slēdz datoru, bet izrādās, ka līdz datora izslēgšanai būs jāuzstāda daži Windows atjauninājumi. Tu miegains gaidi datora izslēgšanos, bet tas neslēdzas ārā un neslēdzas. Tu atmet roku, nodomā, ka nekas svarīgs jau vienalga droši vien nav un izslēdz to pašrocīgi;
* Esmu uzstādījis Windows uz veca cietā diska. Linux man stāv uz SSD diska un darba sākšana man sākas ar datora ieslēgšanas pogu, lietotāja paroles un lietotājvārda ievadīšanu, Chrome pārlūka ieslēgšanos. Tas parasti kopā aizņem kādas 6 sekundes. Uz Windows sistēmu tas aizņem 4X reizes vairāk un zem X slēpjas cipars 1 vai pat 2;

Kopsavilkums.

Pēdējā laikā strādāt mājās ir zudusi motivācija, tāpēc tā vien liekas, ka paspēlēties ar Windows 10 varētu vēl dažas dienas.

P.S.

Liepājas Universitātes studenti var iegūt Windows 10 aktivizācijas atslēgu bez maksas. Meklējiet info LiepU ITS LAB.

Brīvdienas svinot

Šodien pienākusi tā gaidītā diena, kad tiks braukts uz laukiem un dzerts alus, ēstas desiņas, sistas olas (tās, kuras ir krāsotas) un, ak, jā, dzerts daudz, daudz alus. Vienīgā problēma varētu būt lietus klātbūtne, jo, patiesību sakot, šobrīd Liepājas pusē debesis izskatās sasodīti pelēkas un draudīgas. Nu, nekas, gan jau cīņa ar lietu notiks ar alus palīdzību.
Laukos solījās ierasties visi brāļi ar savām otrajām pusītēm, bet galu galā mans dvīnītis visus piekāsa. Viņam, redz, svarīgāka būšana kopā ar draudzeni (nodevējs!), kura esot apslimusi un nevēlas braukt uz laukiem ēst desas un pienest alu.

Šausmas.

Bet katrā ziņā pasākuma izdošanās ir atkarīga no alus daudzuma un laikapstākļiem. Ne par vienu no abiem diemžēl neesmu pārliecināts.

P.S.

Šis ieraksts ir rakstīts kaut kad 2009. gada 4. mēnesī. Kādi svētki ir aprīlī? Lieldienas? Nu, cik atceros, tad Lieldienas nesvinu.

Chappi sučka

Nevarētu teikt, ka esmu tāpēc veicis smagus eksperimentus ar savu suni, bet esmu beidzot noskaidrojis, ka mans suns tomēr ir Čapī suns.
Ik pa laikam, lēni aiztraucoties uz laukiem, paņemu sučkai pilsētas veikalā kādu bundžu ar suņu barību. Protams, galu galā izrādās, ka mazā sučka mums no sevis iedomājas kaut kādu cacu un nemaz netaisās ēst vienkāršo suņu barību. Vai tiešām es viņu tā audzināju? Sučka savā elementā. Vismaz līdz šim, jo pārmaiņus pēc paņēmu viņai Chappi mazo bundžu. Es tiešām nezinu, kāpēc viņa tieši šo firmas barību ēda un citu firmu barību spēja tikai paostīt jo, manuprāt, visa suņu barība garšo diezgan vienādi.

Nu, vismaz priekš manām nesamaitātajā garšas kārpiņām…

P.S.

Oriģināli šis ieraksts ir ticis rakstīts 2009. gada 12. mēnesī un diemžēl tagad jāsaka, ka acīmredzot tuvākajā laikā man nebūs iespēja garšot suņu barību, jo mazā sučka nu jau skaidra citos, saulainākos laukos.

Nepilngadīgie naktsklubos

TV Kurzeme sižets un komentāri pie šī paša sižeta “liepājniekos” lika aizdomāties par kāda komentētāja neticību par nepilngadīgo personu neatrašanos Liepājas populārākās izklaides vietās. Redz, esot visi brīdināti un tāpēc neviens nav bijis.

Bet kāda ir naktsklubu motivācija ļaut nepilngadīgajiem uzturēties kluba telpās tam nepiemērotā laikā? Cik ļoti pusaudzis ir maksātspējīgs? Desmit, divdesmit pusaudži ar saviem maciņiem spētu nosegt iespējamos sodus naktsklubam? Ja vēl ņem vērā, ka tipiskais pusaudzis pirms došanās uz izklaides vietām parasti lieto kādā pārtikas veikalā pirkto alkoholu, lai pēc iespējas mazāk būtu jātērējas kluba apmeklējuma laikā.

Kāda pievienotā vērtība ir naktsklubam no pusaudžu apmeklējuma? Protams, ja klubam ir problēmas ar apmeklējumu, tad deju zāle vienmēr labāk izskatīsies ar dažiem nepilngadīgajiem nekā pilnīgi tukša. Citu iemeslu es īsti nespēju izdomāt.

Idejas?

P.S.

Es tvitervisumā lasīju, ka Liepājā populārākā nepilngadīgo izklaides vieta šobrīd ir tieši Big 7? Pēdējo reizi tur biju sen, sen atpakaļ kopā ar Arvi un viņa draugiem. Mūzika bija manai gaumei nepieņemama un, degvīna sadzeršanās pirms iešanas uz klubu, droši vien ļāva izbaudīt neaizmirstamus mirkļus, kurus diemžēl tā visa alkohola dēļ arī aizmirsu. Visticamāk, ka paspēju arī notizloties, jo tā arī bija pēdējā reize, kad Arvis piedāvāja tusēties. Vakars nemaz nebija vēl pusē, kad, vārtīdamies sniegā, kaut kā aizvilkos līdz brāļa dzīvoklim un nedaudz laikam novēmu paklāju. Īsti neatceros.

Mana meitene tur nav bijusi un liekas, ka būs kādreiz ar viņu jāaiziet.

Kedas

Uzvilku 46. izmēra kedas.

Protams, pusotra aliņa vērtās kedas īsti vairs nedraudzējas ar sniegu un pat salīdzinoši neliels mitrums spēj pārsteigt kedu valkātāju. Bet man patīk iedomāties, ka šobrīd ir cita laika apstākļu sezona.

Piemēram kājām tagad ir vasara un, ja pacenšas pieliekties, lai logā sniegs nebūtu redzams, ārā debesis spēj iegalvot, ka šobrīd ir diezgan agrs jūnija rīts, paģiras gandrīz nav un Tu atkal esi pamodies, lai baudītu it kā nedaudz bohēmisko dzīvi. Turpināt lasīt “Kedas”

Tuklums v. 3

Lielisks citāts no sen aizmirstās mācību resursu vietnes:

Mūsdienās aptaukošanās jeb tuklums ir ļoti izplatīta parādība gan pasaulē, gan Latvijā. Par to tiek daudz runāts, jo gadu no gada tā skar aizvien vairāk cilvēku. Var teikt, ka pasauli ir pārņēmusi tukluma epidēmija. Aptaukošanās ir ļoti nopietna un bīstama, jo saistīta ar citām smagām saslimšanām, piemērām, sirds slimībām. Tādēļ, svarīgi apzināties, ka tuklums nav tikai kosmētisks defekts, bet arī stāvoklis, kas rada nopietnas veselības problēmas.

Centos nesakautrēties no jaunajām zināšanām un, balsoties uz lapā dotajām formulām (pirmās), izrēķināju sava tukluma indeksu.

Soli pa solim:

Kā noteikt vai jums ir liekais svars? Mūsdienās visbiežāk lietotā metode ir ķermeņa masas indeksa (ĶMI) aprēķināšana. Lai to izdarītu ir jāzina savs svars (kilogramos) un augums (metros). ĶMI aprēķina svara kilogramus 2 reizes izdalot ar auguma garumu metros.

Esmu 186 cm garš un sveru aptuveni 92 kg, tāpēc man formula sanāk šāda – 92/(1,86*1,86)= 26,6

Kaut arī pirmajā reizē manam kalkulatoram sanāca aptuveni 60 punktu liels koeficient, kas varētu būt lielisks iemels sižetam iekš “Bez Tabu” dzīvesstila stūrīša vai arī sensacionālajam sižetam “Degpuntā” par aptaukojušos vīrieti, kas pēc kaimiņu nostāstiem ēd bērnus, otrais mēģinājums bija nedaudz optimistiskāks un sāku lūkoties pēc koeficientu skaidrojošās tabulas:

Ko mēs varam secināt par mani un sekojošo vēlmi samazināt savu svaru? Vairāk seksa un mazāk alus? Vai arī alus patēriņu atstāt iepriekšējā līmenī, bet daudz lielāku uzsvaru likt uz seksu?

Nu, cerams man vismaz sirds izturēs…

Ideja "mākoņprintēšanai" ar Dropbox

Ja birojā vai mājās ir vairāki datori un ne visi ir saslēgti lokālajā tīklā, bet visiem ir pieejas internetam, tad drukāšana var būt apgrūtinoša, jo ne visiem ir pieeja printerim pa tiešo. Tāpēc iešāvās prātā ideja (nekāda gan jaunā nav, jo esmu lēns) par aplikāciju, kas savā veidā veidotu Print Spooler lomu, bet starpniekserveris būtu Dropbox aplikācija.

Atliktu startēt programmu konkrētā Dropbox mapē, vajadzības gadījumā iemest failu šajā mapē ar cita datora, telefona vai planšetes palīdzību un, tiklīdz fails tiktu augšupielādēts – lejupielādēts, programma to nolasītu un aizsūtītu uz drukāšanu.

Izklausās vienkārši? Tā arī tas ir.

Izveidoju demo aplikāciju Delphi 7 vidē, kura lasa to pašu mapi, kurā pati atrodas un meklē failus pēc konkrētiem failu paplašinājumiem. Ja atrod, tad nosūta drukāšanai.

Aplikācija, kura cenšas sūtīt failus uz drukāšanu
Aplikācija, kura cenšas sūtīt failus uz drukāšanu

Būtībā tiek izmantots vienkāršotais (nepārliecinošākais?) veids Delphi vidē kā nosūtīt failu drukāšanai:

ShellExecute(Application.Handle, ‘print’, PChar(ceļš uz failu), nil, nil, SW_HIDE) ;

Protams, jāatzīmē, ka aplikācijas kopējo izejas kodu izveidoju vairāk vai mazāk demo nolūkiem, tāpēc droši aicinu lejupielādēt kodu, kompilēt, uzlabot un, ja risinājums apmierina, tad arī lietot.

Neloģiskā rīcība

Esmu pamanījis, ka, cīnoties pret televizora vai klaviatūras sprakšķiem vakara gaismā un gultā, vienīgais veids kā es varu iemigt un ignorēt šos trokšņus, ir uzlikt uz austiņām un ausīm skaļu mūziku vai, protams, vienkāršu radio.

Respektīvi, es nevaru iemigt, jo telpā skan pieklusināts tv vai pirkstu sišanās pret klaviatūru, tāpēc uzlieku uz ausīm skaļu mūziku. Cik loģiska ir šāda rīcība? Nē, protams, ieguvējs jau es esmu, jo tādā veidā vismaz nedzirdu šos iepriekš minētos sadzīviskos trokšņus. Bet, ko’mōn, tas ir loģiski? Ar problēmām cīnīties – pašas problēmas palielinot?

Vēl nedaudz, nedaudz un palikšu tik pat neloģisks, cik sievietes. Tikai ar foršu krāniņu, protams.

Vējš vītolos

Sēžot un uzmetot acis uz logu, kur fonā liels vītols kopā ar laternas stabu sacenšas par “visizturīgākā-lokanākā” objekta titulu mainīgajā Liepājas vējā, nāk prātā traumējošā filma ar šim skatam piederīgo un neamerikānisko nosaukumu – “The Wind in the Willows“. Es pat atceros laikus, kad sēžot un “strādājot” mazajā televīzijā, man nācās vismaz divas reizes to draņķi vairāk vai mazāk noskatīties. Tīrākās (cik nu tās var būt netīras) šausmas.
Turpināt lasīt “Vējš vītolos”

Nedaudz muļķīgie teicieni, kas tik ļoti patīk sievietēm

Reizēm draugiem.lv Runā sadaļā mēdz parādīties nedaudz stulbi un uz sieviešu domāšanu tendēti teicieni. Piemēram kāda Linda ieraksta:

Kāpēc sievietes ir maitas? Tāpēc, ka gandrīz katras sievietes dzīvē ir bijis kāds cūka, kas viņu par tādu padarījis!

Kas tas par teicienu? No teiciena var izsecināt, ka katra sieviete ir maita, jo viņa, piemēram, ēdusi cūkgaļu, redzējusi cūku televīzijā vai arī vienkārši lasījusi Alana Aleksandra Milna nemirstīgo darbu “Vinnijs Pūks un viņa draugi”.

Vēl kāda Zane iesaka:

Neiemīli mani šodien, ja nespēsi mīlēt arī rīt.

Ja nemaldos, tad teicienā ir paslēpta doma, ka, ja šodien mēs mīlējāmies un Tu, vīrieti, vēlies mīlēties arī rīt, tad bez iemīlēšanās ne kā. Vispirms sekss un tad, ja viss saskan, seko mīlestība. Tomēr desiņās ir spēks.

Vēl vienu ieteikusi Santa:

Kādu dienu viņš pamodīsies un sapratīs, cik ļoti Tu viņam esi vajadzīga,bet tajā pašā brīdī viņa pamodīsies ar to,kurš to jau sen sapratis.

Labi, vīrietis izšķiras no sievietes un cik ilgam laikam jāpaiet, lai vīrietis saprastu, ka viņam tā sieviete ir ļoti vajadzīga? Mēnesis? Puse no gada? Kāda tam nozīme, ja teiciens netieši apgalvo, ka sieviete ar šo otro vīrieti dala gultu jau ilgāk par mēnesi vai pusi no gada. Gadu kā minimums. Vismaz tāds laika periods attiecībās man asociējas ar vārdu “sen”. Tādas sievietes taču īsti nav interesantas.

Turpinājumā:

Meitene varbūt nav pelnījusi veselu paradīzi, bet viņa noteikti ir pelnījusi acīs pateiktu patiesību.

Šo es īsti nesaprotu, jo šajā saliktā sakārtotā teikumā ir vēstītas nosacīti pilnīgi pretējas domas. Meitene ir pelnījusi gandrīz lieliskas lietas, bet tajā pašā laikā viņa ir pelnīju, lai viņu sāpina. Kaut kā tā, jo patiesība, ko nesaka acīs, visticamāk ir sāpīga. Ne?

Nobeigumā kāda Santas ieteikta frāze:

Es neticu brīnumiem, bet, krītot zvaigznēm, joprojām turpinu ievēlēties vēlēšanos.

Santa acīmredzot ir viens no cilvēkiem, kas uzskata katras vēlmes piepildīšanās ir kāds maziņš brīnums. Man vakardiena bija vienkārši brīnumaina – es nopirku aliņu. Šķiet, ja Latvijā visi uzskatītu, ka jādara visu pašam un uz nevienu politiķi vai krītošu nevajag cerēt, tad Latvija būtu vismaz dažus soļus labākā pozīcijā nekā tā ir pašreiz.
Runā taču!