Oficiālā e-adrese

Avots

Kāpēc nevarētu latvija.lv platformā izveidot jaunu e-pakalpojumu, kurā varētu norādīt savu personīgo e-pastu uz kuru tad arī tiktu sūtīta man adresēta informācija? Es domās, protams, dzirdu argumentus, ka e-pasta adreses šad tad mainās, tiek aizmirstas to paroles, tiek kompromitētas un e-adreses platformas izveide ļautu samazināt šādus “aizmāršības” riskus, jo autorizācija notiktu ar latvija.lv platformā pieejamajiem rīkiem, kas ir salīdzinoši droši un pēc noklusējuma piedāvā divpakāpju autorizāciju, ko, iespējams, tāds inbox.lv īsti nemaz nenodrošina.

 
Tad nu radās vairākas pārdomas par e-adresi:

1. e-adreses nosaukums

Tāds visticamāk nebūs.

Veselais saprāts (un likumdošana) liek domāt, ka lietotājam netiks veidota e-pasta adrese, kas ir balstīta, piemēram, uz unikālu personas kodu (11115911111@e-adrese.lv). Šāda veida adrese sniegtu lieliskas iespējas automātiski veidot ‘spam’ mērķauditoriju pa dažādām vecuma grupām. Ja adrese būtu nekam neizsakošas simbolu virknes, piemēram, abvxyt@e-adrese.lv, tad varētu būt problēmas identificēt e-adreses īpašnieku, lietotāju. Sistēmā katrai adresei būtu nepieciešams uzkrāt informāciju par lietotāju.

2. E-adreses platformas pieejamība

Labi, man būtu e-adrese un varbūt es varētu savienot to ar Outlook, Thunderbird vai kādu citu līdzīgu e-pasta klientu un tiklīdz man tiks adresēts ziņojums, tad es to varētu saņemt šajā klientā un varbūt pat veiktu saraksti ar institūcijām?

Cik saprotu, tad e-adreses sistēma varētu pārņemt “ierakstīto” vēstuļu sūtīšanu un tas nozīmē to, ka vēstules sūtītājam jābūt pārliecībai, ka sūtītā vēstule ir izlasīta. Respektīvi – valsts zinās, ka esi lasījis (vai vismaz atvēris) sev adresēto sūtījumu.

Tad nu visticamāk e-adreses sistēma būs pieejama tikai konkrētajā vietnē, jo tikai tā valsts droši varēs zināt vai vēstule ir atvērta/lasīta.

3. E-adrese tiks ieviesta uz jau esošu risinājumu bāzes

Rakstā tika apgalvots, ka tiks izmantots esošs risinājums, kas, manuprāt, ir latvija.lv piedāvātās autorizācijas/autentifikācijas iespējas. Un arī kāds e-pasta serveris, kas vienkārši nosūtītu paziņojumu uz norādīto “parasto” un “personīgo” e-pastu par ziņojumu.

4. Ziņojuma saņemšanas iespējas

Lasīšu platformā, bet katru dienu jau neielogošos, lai pārbaudītu vai man ir ziņojums, vai ne? Visticamāk būs iespēja norādīt savu personīgo e-pastu, kur atnāks ziņojums par ziņojuma saņemšanu. Un varbūt pat varētu sūtīt SMS. Vai telgrāfa ziņu :)

Būtu muļķīgi, ja nebūtu ne viena no šādām iespējām.

5. Sarakste ar valsts iestādi

Šādai iespējai būtu jābūt obligāti. Es varētu autorizēties e-adresē un bez e-paraksta nosūtīt e-pastu valsts iestādei ziņu, kas tai būtu jāapstādā. Labi, cik zinu, tas jau notiek arī šobrīd.

Acīmredzot šāda funkcionalitāte būtu lieka, ja iedziļinās būtībā.

6. Oficiālās elektroniskās e-adreses īstenošana izmaksās aptuveni 1,76 milj. eiro

Valstij nevajadzētu kautrēties un sadalīt summu pa sadaļām. Ieviešanas, uzturēšanas, popularizēšanas, programmatūras licenču, (utt) izmaksām nevajadzētu būt kādam valsts noslēpumam :) Vai ne?

Twitter Bootstrap

Kaut arī neatceros, ka pamatskolā vizuālās mākslas skolotājs Vitauts būtu kaut kā slikti izteicies par manām mākslinieciskajām spējām (atskaitot to gadījumu, kad viņš vēlējās, lai manā zīmējumā būtu zaķis bez dzimuma identifikācijas pazīmēm), manas zīmēšanas spējas interneta vidē ir novērtējamas ar mīnusa zīmi.

Ticu, ka neesmu tāds vienīgais, tāpēc nezinātājiem vēlos ieteikt Bootstrap no Twitter veidotājiem. Kas tas ir? Nu, to varētu nosaukt par iespēju nedizaineriem izmantot vienota stila CSS sagataves, kuru funkcionalitāti papildina Javascript un, kas reprezentē ciešamu lietotāju saskarni.

Gaumes, protams, ir dažādas, bet varbūt šī ir iespēja izvēlēties starp mazāko ļaunumu (piemēram, programmētāju dizainera lomā) un varbūt, ņemot vērā Apache License v2.0 nosacījumus, priekšroku dot šāda veida risinājumiem…

Varbūt…

Tas taču ir normāli īsi pirms desmitiem uzlikt austiņās ciešamu mūziku, apgulties un izslēgt gaismu.
Savā ziņā meditēt un būt ar sevi. Domāt. Nesteigties.

Atklāt kādu jaunu ierakstu. Es, piemēram, glābjoties no SWH un tajā skanošā Modo murga, atradu 104.6 (Liepājā) frekvenci, kurā šobrīd skan klarnetes emocijas, kairinājums un aplausi beigās.

Manuprāt, pelnīti.

Un staipu tagad savu degunu un ieklausos tā klusajos krikšķos. Nesvarīgi, bet pat tādā atrakcijā var atrasts interesantāku piedāvājumu par  SWH mūziku…

Vecums nenākot viens. Vecumam ir draugi.

Neskatoties uz to, ka, ejot uz darbu tos savus aptuvenos divus kilometrus, parasti izmantoju mobilo telefonu, lai pamostos, klausītos rīta ziņas vai vienkārši mūziku, ļoti bieži pieķeru sevi pie domas, ka varbūt esmu mājās aizmirsis mobilo telefonu. Reizēm pat steigā pataustu kabatas.

Pat neskatoties uz to, ka man tajā brīdī austiņās skan mūzika. No tā paša telefona, kuru šķietami esmu aizmirsis mājās. Vecums, redz, nenākot viens.

Un kāpēc man liekas pašsaprotami, ka pēc četrdesmit gadiem būšu puskurls un noteikti vājprātīgs? Katrā ziņā ceru, ka pēc daudziem gadiem pirmās aizmirstās atmiņas būs sliktas atmiņas.

Versija par informācijas izvietošanu uz afišas stabiem

Šodien vējā pamanīju, ka uz dažiem afišas stabiem Liepājā kāds censonis izvietojis reklāmas, kas vairāk vai mazāk glītā veidā sveicina ar jaunā gada iestāšanos. Pievērsu uzmanību afišai arī tāpēc, ka zem informācijas bija publicēta saite uz reklāmas veidotāja vietni blogspot pasaulē. Zinu, ka tur bija vārds janis un viņa, acīmredzot, uzvārds, bet žēl, ka vairs to neatceros (paldies, alutiņam un citām krietnām domām!). Tiesa, varbūt viņam vajadzētu padomāt par kāda viegla iegaumējama interneta domēna iegādi, lai tādi cilvēki kā es varētu vieglāk dzīvot un nemocīt sevi. Nav jau tie domēni tik dārgi.

Bet, nu, ne jau īsti par to būtu stāsts.
Turpināt lasīt “Versija par informācijas izvietošanu uz afišas stabiem”

Opera 11.60

Pamanīju, ka manu tā saucamo blogu (pēdējais laiks tā kā pieaugt, ne) diezgan bieži apmeklē ar interneta pārlūku Opera. Skaitli, kas liek mazāk pazemojoši justies tieši tad, ja to izsaka nevainīgajos procentos, varētu iztēloties kā 21%. Tieši tāds daudzums no visiem pēdējā mēneša apmeklētājiem lieto Opera pārlūku. Lieliski.

Protams, šādam apmeklējumam ir izskaidrojums – mana draudzene izmanto šo pārlūku.

Starp citu iznākusi Opera 11.60 versija ar dīvaino nosaukumu – Tunny. Tajā uzlabotas tehniskās lietas, iebūvētais e-pasta klients un citas lietas. Jebkurā gadījumā, ja man būtu jāizvēlas starp Firefox vai Opera, tad, protams, izvēlētos ātrāko Operu.

Javascript un mājaslapu ielāde

Skatījos twitter vortālu un, pārlādējot to sasodīto lapu, parādījās uzraksts par tēmu “Twitter.com is loading slowly“, kas man kārtējo reizi atgādināja par manu ne sevišķi ātro datoru vai Ubuntu, vai vienkārši internetu.

Iedomājos, ka ko līdzīgu varētu iestrādāt jebkurā lapā, apejot nedaudz klasisko noscript izmantojumu.

Lapā ievietojam tīri informatīvu div elementu, piemēram:

<div id=”noscript”>Lapas pārlūkošanai ir nepieciešams javascript</div>

Lapas iespējamā sākumā ar javascript palīdzibu tā saturu cenšamies nomainīt uz aptuveno:

<div id=”noscript”>Lapa lādējas lēni. Pamēģini pārlādēt lapu.</div>

Zinu, ka šāds teksts būtībā ir bezjēdzīgs, bet, ja jau javascript spēj nomainīt elementa saturu, tad iemīļotajā interneta pārlūkā javascript galu galā ir aktivizēts un šāds teksts vairs nav nepieciešams.

Kāpēc tad atstājām brīdinājumu par lēno internetu? Tāpēc, ka lapas satura beigās (kaut vai izmantojot window.onload notikumu) mēs ievietojam javascript kodu, kas paslēpj (izdzēš) doto elementu ar visu tekstu par lēno lapas ielādi un tas lietotājam netiek vairs attēlots. Lapa būtu ielādēta un tas vairs nebūtu aktuāli.

Protams, tajā pašā twitter vietnē paziņojums par lēnāku lapas ielādi notiek ar attiecīga laika intervāla reģistrēšanu, jo lēns internets (un attiecīgi lapas ielāde) ne vienmēr nozīmē kādu kļūdu vai problēmu. Ne visur ir pieejams ātrs internets un tā, iespējams, ir norma.

Šādā veidā lietotājs varētu tikt brīdināts par neesošu javascript izmantojumu un lapas ielādi, kas varētu būt nedabiski lēna vai pat kļūdaina.

Cik tas ir draudzīgi no interneta lapu veidošanas? Nu, šāds princips varētu būt nedraudzīgs pret “robotiem”, kas nedraudzējas ar javascript, bet lapas saturs garšo ļoti.

Tas tā…

Un vienmēr atceramies, ka visbiežāk rakstu šeit tad, kad esmu dzēris alu. Arī tagad. Attaisnojos.

22. novembris

Gaitenī satiku Lieni un jāsaka, ka atkal man iešāvusies prātā tā neaptveramā ideja piestrādāt pie viņas bīdītā projekta arī laikā, kad bērni jau sen guļ un, ja nepaveicas, televīzijā var uzskriet virsū samākslotajām elsām. Esmu būtībā iekavējis darbus un strādāšana pēc nenormālā darba laika varētu kaut ko (varbūt) glābt.

Tā kā šo varētu savā ziņā uzskatīt par publisku solījumu, tad turpinu:

Šodien dzeršu maz alu, bet daudz kafiju;
Mēģināšu programmēt visu vakaru;
Neaizraušos ar interesantākām blakus lietām;
Radīšu lielāku motivāciju iesaistīties Lienes avantūrās;
Būšu pietiekami labs draugs savai saprotošajai draudzenei;

3, 2, 1, AIZIET! Un, lai Dievs stāv klāt.

20. novembrī

Vēl joprojām mēdzu pamosties ar savām diezgan lētajām, nekvalitatīvajām, kliedzošajām “in ear” austiņām ausīs un vadu mudžekli ap kaklu. Reizēm man pat liekas, ka tām ir apnikuši centieni sabojāt manu dzirdi līdz nelabumam un manis nožņaugšanā ir saskatīta daudz lielāk perspektīva.
Turpināt lasīt “20. novembrī”