Padodam skaņu rozā caurumā* – Linux

* – ar “rozā caurumu” šajā gadījumā domāju 3.5 mm audio mikrofona spraudni!

Jāteic, ka manu veco klēpjdatoru jau sen ir piemeklējusi klasiska vecu klēpjdatoru kaite – 3.5 mm audio izeja ir fiziski satraumēta, tā ir izčakarēta no nemitīgās un ne vienmēr saudzīgās 3.5 mm audio krāniņa iekšā un ārā vilkšanas.

Pārlodēt kontaktu droši vien būtu sarežģītākais variants, jo prasītu pilnīgu klēpjdatoru izjaukšanu. Būtu nepieciešamas kaut kādas prasmes lietot lodāmuru un, protams, maiņas kontaktu. Kaut ko no tā jau es varētu atrast, bet palasot forumus, izrādās ir iespējams pārslēgt skaņas izvadi “nenodrillētajā” mikrofona kontaktā.
Continue reading

Oficiālā e-adrese

Avots

Kāpēc nevarētu latvija.lv platformā izveidot jaunu e-pakalpojumu, kurā varētu norādīt savu personīgo e-pastu uz kuru tad arī tiktu sūtīta man adresēta informācija? Es domās, protams, dzirdu argumentus, ka e-pasta adreses šad tad mainās, tiek aizmirstas to paroles, tiek kompromitētas un e-adreses platformas izveide ļautu samazināt šādus “aizmāršības” riskus, jo autorizācija notiktu ar latvija.lv platformā pieejamajiem rīkiem, kas ir salīdzinoši droši un pēc noklusējuma piedāvā divpakāpju autorizāciju, ko, iespējams, tāds inbox.lv īsti nemaz nenodrošina.

 
Tad nu radās vairākas pārdomas par e-adresi:

1. e-adreses nosaukums

Tāds visticamāk nebūs.

Veselais saprāts (un likumdošana) liek domāt, ka lietotājam netiks veidota e-pasta adrese, kas ir balstīta, piemēram, uz unikālu personas kodu (11115911111@e-adrese.lv). Šāda veida adrese sniegtu lieliskas iespējas automātiski veidot ‘spam’ mērķauditoriju pa dažādām vecuma grupām. Ja adrese būtu nekam neizsakošas simbolu virknes, piemēram, abvxyt@e-adrese.lv, tad varētu būt problēmas identificēt e-adreses īpašnieku, lietotāju. Sistēmā katrai adresei būtu nepieciešams uzkrāt informāciju par lietotāju.

2. E-adreses platformas pieejamība

Labi, man būtu e-adrese un varbūt es varētu savienot to ar Outlook, Thunderbird vai kādu citu līdzīgu e-pasta klientu un tiklīdz man tiks adresēts ziņojums, tad es to varētu saņemt šajā klientā un varbūt pat veiktu saraksti ar institūcijām?

Cik saprotu, tad e-adreses sistēma varētu pārņemt “ierakstīto” vēstuļu sūtīšanu un tas nozīmē to, ka vēstules sūtītājam jābūt pārliecībai, ka sūtītā vēstule ir izlasīta. Respektīvi – valsts zinās, ka esi lasījis (vai vismaz atvēris) sev adresēto sūtījumu.

Tad nu visticamāk e-adreses sistēma būs pieejama tikai konkrētajā vietnē, jo tikai tā valsts droši varēs zināt vai vēstule ir atvērta/lasīta.

3. E-adrese tiks ieviesta uz jau esošu risinājumu bāzes

Rakstā tika apgalvots, ka tiks izmantots esošs risinājums, kas, manuprāt, ir latvija.lv piedāvātās autorizācijas/autentifikācijas iespējas. Un arī kāds e-pasta serveris, kas vienkārši nosūtītu paziņojumu uz norādīto “parasto” un “personīgo” e-pastu par ziņojumu.

4. Ziņojuma saņemšanas iespējas

Lasīšu platformā, bet katru dienu jau neielogošos, lai pārbaudītu vai man ir ziņojums, vai ne? Visticamāk būs iespēja norādīt savu personīgo e-pastu, kur atnāks ziņojums par ziņojuma saņemšanu. Un varbūt pat varētu sūtīt SMS. Vai telgrāfa ziņu :)

Būtu muļķīgi, ja nebūtu ne viena no šādām iespējām.

5. Sarakste ar valsts iestādi

Šādai iespējai būtu jābūt obligāti. Es varētu autorizēties e-adresē un bez e-paraksta nosūtīt e-pastu valsts iestādei ziņu, kas tai būtu jāapstādā. Labi, cik zinu, tas jau notiek arī šobrīd.

Acīmredzot šāda funkcionalitāte būtu lieka, ja iedziļinās būtībā.

6. Oficiālās elektroniskās e-adreses īstenošana izmaksās aptuveni 1,76 milj. eiro

Valstij nevajadzētu kautrēties un sadalīt summu pa sadaļām. Ieviešanas, uzturēšanas, popularizēšanas, programmatūras licenču, (utt) izmaksām nevajadzētu būt kādam valsts noslēpumam :) Vai ne?

crunchbangplusplus < BunsenLabs Linux

Kad mana iemīļotā Linux distributīva autors neilgi pirms Debian 8 versijas iznākšanas paziņoja, ka neturpinās šī distributīva attīstību, nedaudz vīlos un sāku domāt par alternatīvu distributīvu, kas varētu apmierināt manas vēlmes.
Jā, protams, varētu izmantot teju vai jebkuru distributīvu un konfigurēt to pašam līdz tādam līmenim, lai tiktu apmierinātas manas vēlmes, bet man, acīmredzot, pietrūkst gan prāta, gan iedvesmas, lai ko tādu darītu. Un, ja ņem vērā, ka strādāju ar divām dažādām darba stacijām, tad neesmu drošs vai spētu veltīt šim pasākumam pietiekami lielu uzmanību.

cbppanother
Attēls no https://crunchbangplusplus.org/ vietnes

Lai vai kā, CrunchBang komūna ir gana aktīva un izsalkusi, un kāds CrunchBang aktīvists apņēmās reģistrēt domēnu crunchbangplusplus.org un uzbrūvēt CrunchBang brālēnu balstītu uz atjauninātajām Debian 8 pakotnēm. Izmēģināju šo versiju, bet jāsaka, ka konfigurācijas kvalitāte nebija augstākā. Un atkal – pārāk maz resursu, lai slīpētu līdz pilnībai…

Pēc neilga laika sekoja jauns paziņojums no CrunchBang domubiedru aktīvistiem – izveidots atvasinājums BunsenLabs (vai Bunsen). Šobrīd gan iso nav izveidots, bet izmēgināju klasisko Debian 8 netinstall kopā ar:
wget https://github.com/bunsenlabs/bunsen-netinstall/archive/master.tar.gz
tar -xpf master.tar.gz
cd bunsen-netinstall-master
./install

Šis skripts automātiski centīsies nokonfigurēt debian 8 ar nepieciešamajām pakotnēm un konfigurāciju, lai tā atbilstu esošajiem CrunchBang kanoniem. Ja neskaita ilgāko uzstādīšanu, samērā daudz Enter spiešanu, gala rezultāts ir visnotaļ ciešams.

Ielūkojos savā arhīvā un acīmredzot esmu aktīvs CrunchBang lietotājs jau vairāk nekā trīs gadus. Protams, esmu uz dažādiem datoriem licis dažādas Ubuntu, Mint, Debian, Arch versijas ar dažādām darba virsmām, bet vienmēr sev par pārsteigumu esmu secinājis, ka neko labāku par CrunchBang neesmu atradis.

Bija reiz kādam “datoriķim” bija programma ar versijas numuru – 1.1. Viņš to lietoja un bija apmierināts. Tad iznāca atjauninājums 1.2 un programma vairs precīzi nestrādāja.

Tagad viņš neliek savai programmai ne 1.4, ne 1.9 un pat ne 4.2 versiju, jo jaunāka versija viņam taču nestrādāja.

Tagad viņš sūdzas par datora normālu nefunkcionēšanu, sūdzas par antivīrusu, jo tas neķer nevienu vīrusu.

Viena no stāsta morālēm – uz katru programmas atjauninājumu jāraugās ar optimismu. It sevišķi, ja jaunāka versija salabo iepriekšējās versijas kļūdas un būtiski izlabo datora “ievainojamības” problēmas.

Manas obligātās Linux programmas: aRandr

aRandr ir viena no konfigurēšānas utilītas xrandr grafisku logu versijas. Programma aRandr paredzēta, lai atviegloto darbu ar datoram pievienojamo papildus ekrāniem.

Instalācija Debian, Ubuntu vidē

sudo apt-get install arandr

Instalācija archlinux vidē

pacman -S arandr

Ar šo programmu ir ērti pievienot papildus ekrānu, mainīt šo ekrānu virtuālās atrašanās vietas, mainīt ekrānu izšķirtspējas, rotēt ekerānus utt.

Ir iespējams esošos izkārtojumus eksportēt (un importēt) kā ģenerētu shell skriptu.

Ekrānattēli kā viena gif datne:
arandr

Portālam liepajniekiem.lv atsvaidzināts izskats

Šorīt nejauši pamanīju, ka liepajniekiem.lv kolektīvs nomainījis portālam izskatu. Gulēju vēl gultā un miegains taustīju telefonu (draudzene jau kādu laiku bija pamodusies). Nejauši atvēru liepajniekiem.lv portālu un nodomāju, ka mobilajam pārlūkam Opera kaut kādas attēlošanas problēmas un pārslēdzos uz citām adresēm. Tāds nu pirmais iespaids par jauno izskatu.  Continue reading

Pārlūks Opera un WebKit dzinējs

Interneta pārlūkam Opera būs WebKit renderēšanas un V8 javascript dzinējs!

Ja ņem vērā, ka Opera kādu labu un skaistu laiku bija mans mīļākais pārlūks, līdz to nomainīja Chrome, jo vismaz tā mācēja sinhronizēt ne tikai paroles vai grāmatzīmes, bet spēja sinhronizēt arī pārlūku papildinājumus, šis varētu būt lielisks jaunums.  Savā ziņā tieši Presto dzinējs bija tā nelielā problēma, kas traucēja visnotaļ lieliskam pārlūkam attīstīties un iegūt jaunus lietotājus, jo vienmēr bija kāda lapa vai serviss, kas īsti nevēlējās strādāt ar šo pārlūku. Tas pat bija nedaudz nomācoši.  Nu, vismaz tagad šķiet, ka šādas problēmas atkritīs un pārlūka izstrādātāji varēs vairāk koncentrēties un dažādus resursus vairāk ieguldīt pašā pārlūkā, nevis tā dzinējā.

Continue reading

Linux Mint 14 Nadia

Linux Mint 14 ar ne tik sauso identifikācijas kodu “Nadja” palaista tautās un ir visiem pieejama tikai desmit dienas pēc pirmā RC izlaišanas.

Starp jaunumiem minēta atjaunināta MATE un Cinnamon vide, MDM ar daudz, daudz pieejamām tēmām, 3.5 kernelis un citas lietas.

Ja Tev jau ir Mint 13 versija, tad citējot izstrādātāju viedokli par atjaunināšanu:

As a general rule… unless you need to, or unless you really want to, there’s no reason for you to upgrade.

Patīk apziņa, ka domāšana nav līdzīga kā Windows sistēmai, kur tiek mākslīgi mudināts atjaunināt sistēmu ar dažādiem “burkānu” vai akciju piedāvājumiem.

Android aplikācija

Īsti gan bez nosaukuma.

Pirms dažām dienām samērā ātri izveidoju (drīzāk jau iesāku veidot) Android aplikāciju, kas vairāk vai mazāk parāda lietotāja rēķina lielumu BITE mobilajā tīklā. Tā kā neesmu pietiekami veikls un pat īsti arī nezinu pareizo secību, lai nospiestu smuki divas pogas un iegūtu ekrānkopiju no sava telefona, viens ekrānkopiju no mobilā telefona un pārējie no emulātora:

Kā pamata darba vidi izmanotoju XUBUNTU 12.10 un Eclipse Java EE IDE Juno izlaidumu, piekabināju phonegap un lungo ietvaru. Pašas aplikācijas pamatdarbības principi ir ļoti, ļoti vienkārši:

1. Startējam aplikāciju un pārbaudām vai tiek izmantots mobilais datu tīkls;
2. Ja nospiežam MENU pogu, tad parādās izvēlne, kas piedāvā atjaunot datus;
3. Ja spiežam “Jā”, tad ar ajax tipa pieprasījumu ielādējam http://wap.biteplus.lv/p.php?c=nav.menu_2 adresi un izmakšķerējam vajadzīgos datus. Šeit ir svarīgi datus lādēt ar mobilo tīklu, jo tad operators spēj noteikt pieprasījuma īpašnieku un aktivizē papildus izvēlni, kurā ir iespējams apskatīt rēķina lielumu līdz noteiktam laikam. Šķiet gan, ka sevišķi bieži dati netiek atjaunoti;
4. Saglabājam esošos datus, lai nākošajā lietošanas reizē būtu iespējams tos aplūkot bez atkārtotas ielādes;

Nu, jā. Aplikācija pamatā tika veidota, izmantojot tikai html[5], css un javascript tehnoloģijas. Neviena rindiņa no javas programmēšanas valodas netika izmantota. Un visi rīki ir pieejami bez maksas.

 

Protams, pašai aplikācijai īsti vērtības jau nav, jo vienmēr jau var uz darba virsmas kaut kur izmest saitīti uz konkrēto lapu, bet, ja izveidotu kaut kādu rēķina grafiku vai analīzi, tad aplikācijas noderība varbūt augtu.