Android aplikācija

Īsti gan bez nosaukuma.

Pirms dažām dienām samērā ātri izveidoju (drīzāk jau iesāku veidot) Android aplikāciju, kas vairāk vai mazāk parāda lietotāja rēķina lielumu BITE mobilajā tīklā. Tā kā neesmu pietiekami veikls un pat īsti arī nezinu pareizo secību, lai nospiestu smuki divas pogas un iegūtu ekrānkopiju no sava telefona, viens ekrānkopiju no mobilā telefona un pārējie no emulātora:

Kā pamata darba vidi izmanotoju XUBUNTU 12.10 un Eclipse Java EE IDE Juno izlaidumu, piekabināju phonegap un lungo ietvaru. Pašas aplikācijas pamatdarbības principi ir ļoti, ļoti vienkārši:

1. Startējam aplikāciju un pārbaudām vai tiek izmantots mobilais datu tīkls;
2. Ja nospiežam MENU pogu, tad parādās izvēlne, kas piedāvā atjaunot datus;
3. Ja spiežam “Jā”, tad ar ajax tipa pieprasījumu ielādējam http://wap.biteplus.lv/p.php?c=nav.menu_2 adresi un izmakšķerējam vajadzīgos datus. Šeit ir svarīgi datus lādēt ar mobilo tīklu, jo tad operators spēj noteikt pieprasījuma īpašnieku un aktivizē papildus izvēlni, kurā ir iespējams apskatīt rēķina lielumu līdz noteiktam laikam. Šķiet gan, ka sevišķi bieži dati netiek atjaunoti;
4. Saglabājam esošos datus, lai nākošajā lietošanas reizē būtu iespējams tos aplūkot bez atkārtotas ielādes;

Nu, jā. Aplikācija pamatā tika veidota, izmantojot tikai html[5], css un javascript tehnoloģijas. Neviena rindiņa no javas programmēšanas valodas netika izmantota. Un visi rīki ir pieejami bez maksas.

 

Protams, pašai aplikācijai īsti vērtības jau nav, jo vienmēr jau var uz darba virsmas kaut kur izmest saitīti uz konkrēto lapu, bet, ja izveidotu kaut kādu rēķina grafiku vai analīzi, tad aplikācijas noderība varbūt augtu.

Mana sabiedriskā dzīve


– Ejam vakarā uz fonteinu? Sen neesam bijuši!

– Kas spēlē? Nav Grodums? Varbūt paņemam alkoholu un dzeram mājās?

– Labi!


Izklaidēm mājās ir daudz priekšrocības. Piemēram, izmeklēta publika, iespēja ietekmēt dīdžeja spēlēto mūziku un labierīcībās neviens necenšas tēlot akrobātu ar alus kausu rokās rokā. Patiesību sakot, šādām mazajām svinībām mājās, kas aizvieto iešanu uz fonteinu, ir tik daudz plusu un tik maz mīnusu.

Tāpēc tas ir tikai normāli, ka šī mana dialoga (tie teikumi augšā ar svītriņām sākumā) interpretācija ar draudzeni vai reizēm pat ar sevi, atkārtojas tik sasodīti bieži. Nu, nekas.

Neesmu sabiedrisks.

Javascript un mājaslapu ielāde

Skatījos twitter vortālu un, pārlādējot to sasodīto lapu, parādījās uzraksts par tēmu “Twitter.com is loading slowly“, kas man kārtējo reizi atgādināja par manu ne sevišķi ātro datoru vai Ubuntu, vai vienkārši internetu.

Iedomājos, ka ko līdzīgu varētu iestrādāt jebkurā lapā, apejot nedaudz klasisko noscript izmantojumu.

Lapā ievietojam tīri informatīvu div elementu, piemēram:

<div id=”noscript”>Lapas pārlūkošanai ir nepieciešams javascript</div>

Lapas iespējamā sākumā ar javascript palīdzibu tā saturu cenšamies nomainīt uz aptuveno:

<div id=”noscript”>Lapa lādējas lēni. Pamēģini pārlādēt lapu.</div>

Zinu, ka šāds teksts būtībā ir bezjēdzīgs, bet, ja jau javascript spēj nomainīt elementa saturu, tad iemīļotajā interneta pārlūkā javascript galu galā ir aktivizēts un šāds teksts vairs nav nepieciešams.

Kāpēc tad atstājām brīdinājumu par lēno internetu? Tāpēc, ka lapas satura beigās (kaut vai izmantojot window.onload notikumu) mēs ievietojam javascript kodu, kas paslēpj (izdzēš) doto elementu ar visu tekstu par lēno lapas ielādi un tas lietotājam netiek vairs attēlots. Lapa būtu ielādēta un tas vairs nebūtu aktuāli.

Protams, tajā pašā twitter vietnē paziņojums par lēnāku lapas ielādi notiek ar attiecīga laika intervāla reģistrēšanu, jo lēns internets (un attiecīgi lapas ielāde) ne vienmēr nozīmē kādu kļūdu vai problēmu. Ne visur ir pieejams ātrs internets un tā, iespējams, ir norma.

Šādā veidā lietotājs varētu tikt brīdināts par neesošu javascript izmantojumu un lapas ielādi, kas varētu būt nedabiski lēna vai pat kļūdaina.

Cik tas ir draudzīgi no interneta lapu veidošanas? Nu, šāds princips varētu būt nedraudzīgs pret “robotiem”, kas nedraudzējas ar javascript, bet lapas saturs garšo ļoti.

Tas tā…

Un vienmēr atceramies, ka visbiežāk rakstu šeit tad, kad esmu dzēris alu. Arī tagad. Attaisnojos.

20. novembrī

Vēl joprojām mēdzu pamosties ar savām diezgan lētajām, nekvalitatīvajām, kliedzošajām “in ear” austiņām ausīs un vadu mudžekli ap kaklu. Reizēm man pat liekas, ka tām ir apnikuši centieni sabojāt manu dzirdi līdz nelabumam un manis nožņaugšanā ir saskatīta daudz lielāk perspektīva.
Turpināt lasīt “20. novembrī”

Domāšana ārpus rāmjiem

Kad es retu reizi iedzeru kādu alu, tad pamanu, ka mana domāšana mainās. Pilnīgi jāpiekrīt virsrakstam (tas tapa pirmais, redz) un jāsaka, ka domāšana nedaudz iziet no rāmjiem. Tā kļūst savādāka.

Kaut gan – latviskāk būtu teikt, ka alus kopā ar domāšanu vairāk vai mazāk sliecas uz grāvja pusi. Rāmjiem tur noteikti vietas nav, jo rāmis nozīmē ierobežotu laukumu. Tas vairāk ir ceļš un ceļš, protams,uz galu. Bet ko nu par to.

Jo alus ir garšīgs. Tā ir aksioma.

Piemēram, sadzēries garšīgu alu, es uzskatu, ka esmu nedaudz foršāks. Tā kā esmu sasodīti nerunīgs un tas jau sāk pārvērsties par dīvainību, jāsaka, ka alus atver kaut kādus papildus domāšanas kanālus un galvā rodas tik daudz muļķīgu, ģeniālu, tizlu un varenu domu, ka būtībā tas nozīmē pat novirzīšanos no ierastajām domām un ātrāk vai vēlāk – nokļūšanu grāvī.

Bet, bet, bet, bet… Alus ir garšīgs. Vai ne?

Meistars ar zelta rokām vai tikai zobiem

E-pastā ienāca šāda ziņa:

Mes Perkam portativos datorus Hp Dv6000, dv2000, dv9000, 6735b, Acer 5520, 7520 asus f3 utt. un visas citas modeles, ar jebkuriem defektiem, bojatus ka ari vecos uz detalam.
Varu nokopet jusu informaciju no cieta diska

Kaut arī diena ir tikai sākusies, nespēju iedomāties kas varētu šo brīnumu pārspēt. Varētu domāt, ka teksts ir mašīntulkojums, bet tas neiztur kritiku, jo šādā gadījumā tekstā būtu atrodama kaut vismaz viena garumzīme. Un “varu nokopēt Jūsu informāciju” vairāk izklausās pēc draudiem. Cerams “meistars” mācēs arī izdzēst datus no vecā datora…

Nē, mani jau šāds teksts iepriecina. Uz šāda fona es pat pilnīgi varu safantazēt un uzskatīt, ka pats šeit rakstu tīri ciešami.

Tas (vai samaitātas domas) man liek justies labi.

paglaudi manu galvu un liec man smaidīt

Tieši tajā retajā reizē, kad es iedomājos ieklausīties dziesmas vārdos, tur skan aptuveni savārstījumi – “paglaudi manu galvu un liec man smaidīt”. Nu, redz. Atļauju to darīt. Esmu bijis gana labs. Nu, vismaz reizēm.

Jaunā sezona

Tūlīt, tūlīt jau būs klāt pirmais – kārtējais septembris, kas lēnām, bet pietiekami pārliecinoši ieskandinās rudens, nomāktības, lietavu, depresijas un vēdera parādīšanos tām jaunkundzēm, kas Līgo svētkos bija pietiekami sadzērušās un/vai nerātnas.
Turpināt lasīt “Jaunā sezona”

Foo Fighters Garage Tour

Jāieliek šo fonā tā dzīvīgāk, lai skaņa aptausta sienas, jo kādā radio (man pilnīgi kauns teikt, kas man tagad skan fonā) tikko sāka skanēt kāds no Bruno – Mars šokolādes tāfelītes brīnums. Tā kā pults, kas spētu noslāpēt šo skaņu ar dažu pogu spiedienu (vai ar trāpīgu metienu pa skaņas avotu), nav pa rokai, tad nekas cits neatliek kā uzlikt austiņas un klausīties ko patiesāku.
Turpināt lasīt “Foo Fighters Garage Tour”