#! – CrunchBang Linux

CrunchBang is a Debian GNU/Linux based distribution offering a great blend of speed, style and substance. Using the nimble Openbox window manager, it is highly customisable and provides a modern, full-featured GNU/Linux system without sacrificing performance.


Tā tiešām ir un viņš ir mans jaunais draugs! Kaut arī manam datoram ir salīdzinoši apjomīgs operatīvā atmiņas daudzums ( 4 GB DDR3 it kā), nevaru nopriecāties, kad iestartēju sistēmu un sistēma izmanto mazāk par 70 MB no visas pieejamās atmiņas.
Continue reading

Pasaule sūc

Kāds varbūt neatvērs acis un nepamanīs, ka es parasti Foo Fighters klausos tikai tad, kad vēlos apslāpēt ārpasaules trokšņainās domas. Nu, tad – lūk! Šis ir viens no tiem brīžiem.

Un atkal, un atkal.

Labi, ja zini mani, tad droši vien būsi pamanījis, ka ir brīži, kad man īsti neizdodas sakārot teikumus vismaz pamatskolas līmeņa virknēs, kur teikuma priekšmets un, protams, izteicējs vairāk vai mazāk ir sadevušies rokās un cierē uz laimīgo latviešu valodas puspasauli – Dublinu vai kādu ciematu apvienotajos štatos.

Labi, šis arī nav tas brīdis, kad tas būtu svarīgi. Piemēram, es apzinos, ka manas komunikācijas spējas spēj aprobežoties vienkāršā nespējā. Vismaz reizēm.

Varbūt man iet to otro puspasaules ceļu? Nu, es pastāstu baigi “tjipa” interesanto stāstu (šeit es meloju, jo nezinu nevienu interesantu stāstu), bet tajā pašā laikā es varētu to pašu domu pateikt četros vārdus un divās pieturzīmēs: “Sadzēros alu. Pasaule sūc”.

Tā lūk tas ir. Vai ne?

Iecīklēti youtube klipi

Bieži vien kā savu fona interneta radio izmantoju youtube portālu, jo tajā var atrast dažādu dziesmu versijas un varu pats izvēlēties sev tīkamāko dziesmu,
ko bezjēdzīgi, protams, visu laiku turpinu klausīties. Atkal un atkal.

Reizēm gan mani nomāc panīkums, kad kārtējo reizi spiežu pogu “reply”, bet tajā pašā laikā esmu laikam pārāk slinks, lai izmantotu tās daudzās lapas, kas piedāvā spēlēt klipus bezgalīgā ciklā. Šķiet, ka muļķīgs kompromiss būtu ko līdzīgu izveidot šajā bloga ierakstā.
Continue reading

Skaņas nomāktam garstāvoklim

Cik patiesība sen man nav nākuši periodi, kad viens retais mierinājums ir skaļa mūzikas klausīšanās uz austiņām. Un, redz, šobrīd ir uznācis viens no tiem periodiem. Vienkārši viss lēnām krājas un krājas līdz sāku palikt īgns un sāku lēnām izgāzt savu garstāvokli uz citiem. Ko gan citu var vēlēties, ja padomā kādā stāvoklī esmu. Potenciālais bezdarbs un neziņa par savu nākotni dara savu.

Skaņdarbs, ko tagad visu laiku klausos, ir Coldplay dziesmas Viva La Vida klavierversija Davida Saida (David Sides) izpildījumā.

Reizēm klausos arī ko citu bez rokmūzikas.

Mana koju mūzika

Šis patiešām ir gabals ar kuru gāju gulēt vakarā un cēlos no rīta, kad (neiz)mācījos Latvijas Universitātē par datoriķi. Mūzika, kas spēja uzmundrināt netālajā ceļā uz veikalu pēc aliņa, guļot vienā koju istabiņā kopā ar četriem citiem cilvēkiem. Studējot un sēžot lekcijā. Es pat nezinu, kāpēc man ir tāda neliela spēja klausīties ar baudu vienu dziesmu 24 stundas dienā. Varbūt tāpēc, dziesma ir laba? Iespējams.

Atvainojos, ja gadījumā skaņas kvalitāte nav apmierinoša. Nav man īsti iespējas tagad noklausīties konkrēto klipu un pati kvalitāte arī tomēr ir diezgan daņķīga. Bet tas netraucē mālēt visu, ko jūt. Khe, vai ne?