Twitter konts Google meklēšanas rezultātos

Šķiet, ka parādījies vēl viens iemesls, lai uzņēmumi neignorētu tendences un tomēr izveidotu kontu Twitter servisā, jo Google meklēšanas serviss sāci rezultātos labāk attēlot arī twitter kontus. Tas viss, protams, ir tikai iesākumā un varbūt vēlāk pastāvēs iespēja, ka līdz ar lietotāja “pēdējo” tvītu, Google spēs parādīt arī lietotāja domu biedrus vai populārākās frāzes.

Mans konts, protams, ir pietiekami neaktuāls un neviens par laimi necentīsies to muļķīgos ierakstus “iekešot“. Tas iepriecina.

Simtiem tūkstošu pasaules galu gada laikā

Gribēju izrēķināt (teju mans jaunais hobijs) aptuvenu laiku līdz Maiju kalendāra beigām un tam sekojošo pasaules galu, līdz aizdomājos, ka katrs cilvēks taču dzīvo savā pasaulē ar savu unikālo uztveri un personiskajiem (visbiežāk gan mantotajiem) likumiem, tāpēc katra cilvēka nāve ir vismaz vienas pasaules gals.

Depresīvs ieraksts, bet kvalitatīva seksa trūkums tomēr dara savu.

Vēlēšanu sarakstu nozīme

– Par ko tad šoreiz balsosi?
– Par sesto sarakstu!
– Jā, bet kas sesto sarakstu pārstāv?
– Es nezinu.

Protams, pasmējos par šādu dīvainu izvēli un sāku saprast partiju cīniņus un rindā stāvēšanu, lai tikai iesniegtu savu sarakstu pirmie, sestie vai trīspadsmitie. Nedaudz pacietības, izveicības un lielisku apstākļu sakritību rezultātā partijas var tik pie dažiem papildus vēlētājiem.

Bet tā visā visumā es saprotu, ka viedokļi un vēlmes ir dažādas, tāpēc netaisu scēnu, ja kāds vēlas balsot par man ne tik ļoti tīkamu partiju. Man gan personīgi lielas prasības tādā ziņā nav.

Mani trīs (traļi) vaļi:

  • Latviešu valoda – saziņas valoda Latvijā;
  • Prioritāte ir izglītība;
  • Koncentrēšanās uz rietumu kapitālu, vērtībām;
  • Atceroties

    Protams, labāko tradīciju garā iedomājos šo to uzrakstīt, padomāt un atkal pakunkstēt tieši tā kā man tas patīk trešdienas vakaros. Un, protams, mūziku šovakar pasūta alus. Kā gan bez tā.

    Starp citu mans pirmais plāns nedzert alu ātri (droši vien ne vairāk kā desmit minūtes tas prasīja) pārvērtās nedaudz nelietīgajā otrajā plānā – nepirkt alu. Kāpēc? Nu, zin, ja, piemēram, tēvs negaidīti ierodas ar aliņu rokās un priekš manis, tad kaut kā skaidrot viņam, ka es nedzeru alu, būtu kaut kā dīvaini. Un, esmu pieklājīgs cilvēks un neatsaku nemaz tik bieži. Kā gan bez tā. Un alus.

    Piemēram, šodien bija stāsts ar draudzeni, viņas tēva un mani galvenajās lomās. Tas ir, kopīgi veicām izbraucienu pa dažādiem Liepājas veikaliem, lai atrastu mantu, kas (kā atklājās pirmspēdējā pieturas punktā) jau bija mājās. Nu, vismaz teorētiski, jo neesmu to redzējis. Tas varētu pat būt šīs dienas sievišķīgākais atklājums. MUMS ir tā manta! Neredzamā manta…

    Phe, tfu un ihk. Novirzījos no beztēmas laikam.

    Īsi un ne kodolīgi sakot, pievakare bija salīdzinoši nogurdinoša un siekalošanās pie alus stenda vainagojās ar diviem aliņiem. Līgavas (skan jau nopietni) tēvs droši vien bija pamanījis manu izplūdušo skatienu un pūcīgo vaigu, tāpēc paņēma man to speciālo aliņu. Nu, tas kas vislabāk garšo alus kausā un lielā daudzumā.

    Es būtu radījis labo iespaidu atsakoties no aliņa? Domāju, ka nē. Vēl vairāk – es pat spēju iedomāties, ka viņš mani uzskatītu par kaut kādu tur cacu ar sprogainiem matiem, ja būtu atteicies no viņa piedāvātājiem aliņiem.

    Vismaz tagad viņš mani uzskata vienkārši par sprogaini. Ja frizierim būtu mans telefona numurs vai arī pat viņš vienkārši zinātu manu vārdu, tad viņš droši vien mani sveicinātu.

    Bet ne jau par to ir stāsts.

    Kas vispār jauns? Kas jauns laukos? Kurš apbērnojies vai dabūjis darbu?

    Priekšvēlēšanu cīņas

    Draudzenes viedoklis:

    wow

    Ikdienā esmu cilvēks, kurš skatās Latvijas Ziņu kanālu (LZK) varbūt vairāk nekā tas būtu vajadzīgs. Sižetu rotācija ir sasodīti bieža un retais mierinājums ir novadu televīzijas veidotie sižeti, kas gan sevišķi neizceļas ar man aktuālām tēmām, bet ir jebkurā gadījumā labāki par apmaksātiem sižetiem. Līdz šim apmaksātie sižeti vairāk bija par kino, skaistumkopšanu un citām sadzīviskām lietām, bet tagad, kad nāk vēlēšanas, sāk parādīties politiski apmaksāti sižeti. Šad tad pat aktīvajā rotācijā (vienu vai divas reizes stundā tiek parādīts) kāds sižets tiek iemests.

    Īstenībā mani pārsteidza sižets par kaiju. Doma tāda, ka, LPP/LC pārvācoties uz citu biroju, pie viņiem arī pārvākusies ligzdot sudrabkaija. To viņi esot izsecinājuši, jo ligzdā esot atrastas papīra strēmeles ar partijas simboliku. To protams visu izstāsta Andris Bērziņš, pasakot arī, ka kaija droši vien zin, ka partija rūpējas par ģimeniskumu, dabu un citām lietām. Ir pat uzstādīta web kamera uz kaiju. Protams, jē vrait! Mani jau tādas lietas pārliecina, ha.

    Būtu iztikuši ar preses relīžu izsūtīšanu par kādu bērnu namu apmeklējumu. Varbūt kāds uzķertos.

    Cīņa ar miegu.

    Kārtējo reizi saņemos dzert kafiju, lai papildinātu savu arsenālu cīņā pret miegu. Tā kā kafiju dzeru diezgan reti un pārsvarā skaidrā, tad tā uz mani diezgan efektīvi iedarbojas. Iedzerot to, pēc brīža parādās vajadzīgais možums un spirgtums, kuru gan nelāgā kārtā papildina sāpes krūtīs, bet, redz, par to nav šis stāsts.
    Jau labu laiku man somā stāv 3 paciņas ar NesKafe (3 in 1 Strong) kafijas maisījumu, kuru biju saplānojis iztriekt vakara gaitā. Paņēmu krūzīti un iebēru tajā vienas paciņas smaržīgo saturu. Izstaipīju kaklu un liecos pakaļ karstam ūdenim Venden ūdens automātā (?), kur pēc visiem loģikas likumiem, protams, nebija vairs ūdens. Tik vien kā divas ēdamkarotes ūdens daudzums salējās krūzē. Cūcība, bet nu neko. Paņēmu dakšiņu un samaisīju pulveri ar to daudzumu ūdens un izveidoju putru, ko arī ņēmu un centos dzert (ēst).
    Patiesību sakot, rezultāts bija labāks kā gaidīju. Saldeni skāba garša, ko izbaudīt gan nebija nemaz tik liela vēlēšanās.

    Piekāst Lielo talku

    Lielu daļu Latvijas stūru pārņēmusi tā saucamā Lielā talka, kurā es, protams, nepiedalīšos.  Un nejutīšos vainīgs par to, jo ar tīru sirdsapziņu varu teikt, ka neesmu piedalījies Latvijas sasūdošanā. Patiešām, jo es pat neatceros, kad kādreiz esmu pacenties apslienāt kādu ietvi ar savām siekalām. Vai tad mans ķermenis saražo kaut ko tik sūdīgu, no kā vajadzētu tikt vaļā, izspļaujot to uz ielas? Nē!

    Sasodīts! Es pat esmu nesis savu plasmasas taru vairāk par kilometru, lai tikai man nevajadzētu to izsviest kādos krūmos. Laikam jau no mazotnes esmu uzskatījis, ka tas ir muļķīgi un ir pārāk daudz mīnusi tādai rīcībai.

    Labi, draudzene tagad lasa šito un pārmet man par to, ka nerakstu patiesību, jo, redz, viņa esot redzējusi, ka piegružojot apkārtni. Jā, viņa ir redzējusi, ka es tramvaja talonu šad tad ņemu un aizsviežu, bet mana sirdsapziņa ir diezgan tīŗa, jo tāda maza papīra strēmelīte sadalās divās trīs dienās. Pat cigaretes izsmēķis sadalās daudz ilgākā laikā.

    Vakar grauzu savu kožļājamo gumiju tik ilgi, kamēr man pa ceļam bija mistkaste, kur arī to draņķi izmetu.

    Ko es ar to gribēju teikt? Varbūt mēģinām cīnīties ar cēloņiem (atkritumu izvešanas, utilizēšanas nosacītā dāŗdzība, nepieejamība, mistkastu trūkums) nevis ar sekām?

    Veiksmi talciniekiem!

    Lietotāju veidotās draugiem.lv aplikācijas

    Šķiet, ka tuvojas kāds pusgads kopš Latvijas lielākais sociālais tīkls publicēja savu API. Nevarētu teikt, ka publicētais API ir “Dieva dāvana”, kas palīdzētu atvieglot komunicēšanos ar sociālā tīkla lietotājam, bet katrā ziņā tas ir labāk nekā vispār nekas. Vismaz iesākumam.
    Un jādomā, ka nedarbosies princips, ka, lai tiktu prezentēta (vai gatavota) jaunā API versija, jāizveido konkrēts skaits lietotāju aplikāciju, jo pašlaik publiski prezentētas ir tikai 3 lietotāju veidotās aplikācijas.

    1. iGoogle draugiem.lv gadget
    Lai aplikāciju izmantotu, to jāpiesaista savam igoogle kontam vai arī, piemēram, savai mājaslapai, jo sīkrīku ir iespējams ievietot mājaslapā ar javascript koda palīdzību. Skatāmies šeit.
    gadget1 gadget2
    Plusi: Platformas neierobežotība. Aplikāciju praktiski var izmantot jebkurā ierīcē, kurā var iedēstīt internetu un kādu sakarīgu interneta pārlūku.
    Mīnusi: Skopais izskats un diezgan gara reģistrēšanās. Pēc e-pasta aizsūtīšanas vēl jāuzspiež uz kādām četrām pogām, pirms ir iespēja redzēt sava profila jaunumus.
    Secinājumi: Manuprāt šī aplikācija varētu noderēt tiem cilvēkiem, kas reti iežurnālējas savā draugiem.lv kontā un tiem, kam sevišķi nerūp estētiskais baudījums.

    2. Draugiem.lv RSS
    Aplikācija (ja to tā var teikt) līdz kurai es visticamāk būtu aizdomājies tikai tad, kad mēnesi nebūtu dzēris alu. Vārdu sakot – nekad.
    Darbojas pēc interesanta principa. Reģistrējoties mājaslapā, mums tiek uzģenerētas 3 unikāla xml saites, kuras var izmantot kā RSS padeves. Ģenerējam šeit.
    rss1 rss2 rss3
    Plusi: Metodes vienkāršība. Varam izmantot uzģenerētās xml saites jebkurā RSS lasītājā.
    Mīnusi: Būtībā tādu nav (ja vien neskaita e-pasta nopludināšanas iespēju), jo viss ir atkarīgs no RSS ziņu vācēja un vairumā gadījumu tajā var nokonfigurēt ziņu savākšanas biežumu un veikt ziņu filtrāciju (mums, piemēram, neinteresē atnākušā vēstule no izpalīdzīgā darba kolēģa).
    Secinājumi: Man patīk, bet neizmantošu, jo aplikācija ir diezgan pavirši izstrādāta. Reizēm xml datne tiek sūdīgi (nekvalitatīvi) ģenerēta.

    3. Draugiem.lv pastnieks
    Lietotāja veidota aplikāciju, kurai ir visvairāk lietotāju. Un laikam jau pamatoti, jo ir visnopientāk spiestrādāts pie tās.  Lejupielādēt var šeit.
    pastnieks1 pastnieks2 pastnieks3
    Plusi: Tīri ciešami lietojama aplikācija.
    Mīnusi: Tāda pasmaga aplikācija veiktspējas ziņā nevis tās apmēros. Katrā ziņā man un datoram tāds iespaids radās. Iespējams man vienkārši pārāk ātra domāšana ir.

    Tad atliek tikai sev jautāt: kāpēc tik nosacīti daudz cilvēku vēlējās, lai draugiem.lv publicē savu API un kāpēc ir tik maz izveidotas aplikācijas, kas izmanto šo API?

    Eu, zin, man ir neērti.

    Tagad jau, protams, ir “labākais” laiks, lai, sēžot pie datora, sāktu asarot acis. Šķiet, ka sasodītās iesnas solās piemeklēt mani. Sen jau bija laiks, ja ņem vērā, ka pa ziemu neesmu normāli slimojis. Bet tas jau ir normāli, vai ne?

    Tikko ar savām asarainām acīm sniedzu nelielu konsultāciju datoru jomā. Cerams, ka meitene, kurai sniedzu to murgaini mazo konsultāciju, nepadomās, ka problēma ir tik sāpīga, lai man par to būtu jābirdina asaras. Viņai bija problēmas ar antivīrusu un, patiesību sakot, tā arī viņai nepateicu, ka antivīrus “Panda” ir tieši tas, ko es nevienam neieteiktu. Neesmu redzējis nevienu antivīrusu kvalitātes tabulu, kur tas būtu vadošās pozīcijās.

    Jā, un tā mana kautrība ir vienkārši nepārspējama. It sevišķi, ja esmu pieķerts guļam gultā. Tādos gadījumos šķiežu komatus pa labi un kreisi.

    Vislabākais veids kā…

    Vislabākas veids kā nosist vēlmi kaut ko ierakstīt savā mājas lapā ir ņemt un ielogoties tajā. Pēdējā laikā to būs jācenšas mazāk darīt un jāizlīdzas ar Opera Notes vai prastu (līdz riebumam) Notepad. Interesanti sanāk, ka, lai tiktu pie kā vairāk, būs speciāli jāpacenšas darīt mazāk. Biežāk tā, ne?

    Klausos slimu mūziku, kur meitēns salīdzina attiecības un pieķeršanos ar kaut kādu tur tetuvējumu. Tā vismaz šķiet, jo to dzirdu (ha, cik sasodīti loģiski laikam). Īstenībā lielisks salīdzinājums.
    Un nejauši sāku domāt vai atceros iemeslu, kam par godu man uz labās rokas ir tetuvējums. Nē, atceros gan.
    Tagad smaidu un vēlos pierakstīt – sūdīgi, ka tā. Un uzspiežu pogu “replay”.

    Patiesību sakot, šobrīd esmu izdzēris divreiz vairāk alu nekā kafiju. Bet kāpēc kafija mani spēcīgāk ietekmē? Rokas trīcēša, sentimentālas domas un iespējami slima mūzika. Nedaudz mazāk televīzija fonā un es aizmirsīšu, kur es tagad esmu. Un nedaudz arī naivi ceru – kāpēc esmu.