22. novembris

Gaitenī satiku Lieni un jāsaka, ka atkal man iešāvusies prātā tā neaptveramā ideja piestrādāt pie viņas bīdītā projekta arī laikā, kad bērni jau sen guļ un, ja nepaveicas, televīzijā var uzskriet virsū samākslotajām elsām. Esmu būtībā iekavējis darbus un strādāšana pēc nenormālā darba laika varētu kaut ko (varbūt) glābt.

Tā kā šo varētu savā ziņā uzskatīt par publisku solījumu, tad turpinu:

Šodien dzeršu maz alu, bet daudz kafiju;
Mēģināšu programmēt visu vakaru;
Neaizraušos ar interesantākām blakus lietām;
Radīšu lielāku motivāciju iesaistīties Lienes avantūrās;
Būšu pietiekami labs draugs savai saprotošajai draudzenei;

3, 2, 1, AIZIET! Un, lai Dievs stāv klāt.

20. novembrī

Vēl joprojām mēdzu pamosties ar savām diezgan lētajām, nekvalitatīvajām, kliedzošajām “in ear” austiņām ausīs un vadu mudžekli ap kaklu. Reizēm man pat liekas, ka tām ir apnikuši centieni sabojāt manu dzirdi līdz nelabumam un manis nožņaugšanā ir saskatīta daudz lielāk perspektīva.
Turpināt lasīt “20. novembrī”