Domāšana ārpus rāmjiem

Kad es retu reizi iedzeru kādu alu, tad pamanu, ka mana domāšana mainās. Pilnīgi jāpiekrīt virsrakstam (tas tapa pirmais, redz) un jāsaka, ka domāšana nedaudz iziet no rāmjiem. Tā kļūst savādāka.

Kaut gan – latviskāk būtu teikt, ka alus kopā ar domāšanu vairāk vai mazāk sliecas uz grāvja pusi. Rāmjiem tur noteikti vietas nav, jo rāmis nozīmē ierobežotu laukumu. Tas vairāk ir ceļš un ceļš, protams,uz galu. Bet ko nu par to.

Jo alus ir garšīgs. Tā ir aksioma.

Piemēram, sadzēries garšīgu alu, es uzskatu, ka esmu nedaudz foršāks. Tā kā esmu sasodīti nerunīgs un tas jau sāk pārvērsties par dīvainību, jāsaka, ka alus atver kaut kādus papildus domāšanas kanālus un galvā rodas tik daudz muļķīgu, ģeniālu, tizlu un varenu domu, ka būtībā tas nozīmē pat novirzīšanos no ierastajām domām un ātrāk vai vēlāk – nokļūšanu grāvī.

Bet, bet, bet, bet… Alus ir garšīgs. Vai ne?

Meistars ar zelta rokām vai tikai zobiem

E-pastā ienāca šāda ziņa:

Mes Perkam portativos datorus Hp Dv6000, dv2000, dv9000, 6735b, Acer 5520, 7520 asus f3 utt. un visas citas modeles, ar jebkuriem defektiem, bojatus ka ari vecos uz detalam.
Varu nokopet jusu informaciju no cieta diska

Kaut arī diena ir tikai sākusies, nespēju iedomāties kas varētu šo brīnumu pārspēt. Varētu domāt, ka teksts ir mašīntulkojums, bet tas neiztur kritiku, jo šādā gadījumā tekstā būtu atrodama kaut vismaz viena garumzīme. Un “varu nokopēt Jūsu informāciju” vairāk izklausās pēc draudiem. Cerams “meistars” mācēs arī izdzēst datus no vecā datora…

Nē, mani jau šāds teksts iepriecina. Uz šāda fona es pat pilnīgi varu safantazēt un uzskatīt, ka pats šeit rakstu tīri ciešami.

Tas (vai samaitātas domas) man liek justies labi.

vispār

[box type=”shadow”]
Ārā paliek tik sūdīgs laiks, ka mani vairs īsti nespēj uzmundrināt iztēles radīta aina, kurā es sēžu [tooltip text=”Varētu gan mēģināt arī lidot, bet šaubos vai tā teorētiskā sekunde varētu padarīt mani gudrāku un pieņemamāku citiem”]3 metrus virs zemes[/tooltip] un skatos tālumā, elpoju nedaudz svaigāku gaisu un klausos laucinieciskajā klusumā. Jāsaprot, ka viss mainās un iet uz priekšu, zem zemes un prom. Tiesa, ja paveicas, iegulda pietiekami smagu darbu un kāds notic, tad reizēm var doties arī uz debesīm… [/box]

Protams, tas bija tikai laika jautājums, kad kedas vairs nesniegs to patīkamo veldzējumu un “ķiķinošo” skaņu pēc iekāpšanas peļķē. Ir sasodīts rudens. Slapjas kājas nomaina slapjš deguns. Slapjo degunu nomaina slapjš malks vēsa, tumša aliņa. Tumšu aliņu nomaina apsolījums nedzert alu. Un ir jau vasara.

Negribu ūdeni, bet gribu sniegu. Negribu šņabi, bet gribu alu. Negribu sevi, bet gribu tevi.

[tooltip text=”Vispār gribu alu. Vispārīgi. Visā. Ei, gals! Vārds ‘visā’ ir vēl satriecošāks atklājums salīdzinot ar citiem murgiem”]Un vispār vārdu “vispār” mēdz lietot tikai deģenerāti un pārējie. Nepatīk man tas vārds. [/tooltip]

Brīvdienas svinot

Šodien pienākusi tā gaidītā diena, kad tiks braukts uz laukiem un dzerts alus, ēstas desiņas, sistas olas (tās, kuras ir krāsotas) un, ak, jā, dzerts daudz, daudz alus. Vienīgā problēma varētu būt lietus klātbūtne, jo, patiesību sakot, šobrīd Liepājas pusē debesis izskatās sasodīti pelēkas un draudīgas. Nu, nekas, gan jau cīņa ar lietu notiks ar alus palīdzību.
Laukos solījās ierasties visi brāļi ar savām otrajām pusītēm, bet galu galā mans dvīnītis visus piekāsa. Viņam, redz, svarīgāka būšana kopā ar draudzeni (nodevējs!), kura esot apslimusi un nevēlas braukt uz laukiem ēst desas un pienest alu.

Šausmas.

Bet katrā ziņā pasākuma izdošanās ir atkarīga no alus daudzuma un laikapstākļiem. Ne par vienu no abiem diemžēl neesmu pārliecināts.

P.S.

Šis ieraksts ir rakstīts kaut kad 2009. gada 4. mēnesī. Kādi svētki ir aprīlī? Lieldienas? Nu, cik atceros, tad Lieldienas nesvinu.

Krīzes iespaids

Šajos muļķīgajos laikos, kad īsti nav vairs iespēja sakasīt naudu ikdienas letarģiskajām izklaidēm, meklēju iespēju atteikties no visiem regulārajiem izdevumiem un rēķiniem, kas gan, protams, man sevišķi daudz nav.
Lai cik tas šausminoši un naivi izklausītos, ļoti iespējams sākšu lietot LMT pieslēgumu. Kāpēc? Visticamāk tāpēc, ka man tāds jau ir, kaut gan ikdienā lietoju ZZ priekšapmaksas karti, jo tajā esmu aktivizējis Nulles tarifu, kas man nodrošina stundām ilgas sarunas ar draudzeni.

Tagad tik gaidu nākošo piedāvājumu no mobilajiem operatoriem, kas man iemācīs izdomāt pietiekami daudz pasaciņas, lai būtu spēks, enerģija stundu garām sarunām.

P.S.

Oriģināli šis ieraksts ticis sākts rakstīt 2009. gada 10. mēnesī. Dīvaini, bet biju jau aizmirsis, ka man bija ZZ priekšapmaksas karte. Vēl dīvaināk ir tas, ka biju apdomājis iespēju lietot LMT pieslēgumu. Šobrīd lietoju BITE pieslēgumu un esmu apmierināts.

Nu, cik nu maz var būt apmierināts, ja nedomā par seksu.

Chappi sučka

Nevarētu teikt, ka esmu tāpēc veicis smagus eksperimentus ar savu suni, bet esmu beidzot noskaidrojis, ka mans suns tomēr ir Čapī suns.
Ik pa laikam, lēni aiztraucoties uz laukiem, paņemu sučkai pilsētas veikalā kādu bundžu ar suņu barību. Protams, galu galā izrādās, ka mazā sučka mums no sevis iedomājas kaut kādu cacu un nemaz netaisās ēst vienkāršo suņu barību. Vai tiešām es viņu tā audzināju? Sučka savā elementā. Vismaz līdz šim, jo pārmaiņus pēc paņēmu viņai Chappi mazo bundžu. Es tiešām nezinu, kāpēc viņa tieši šo firmas barību ēda un citu firmu barību spēja tikai paostīt jo, manuprāt, visa suņu barība garšo diezgan vienādi.

Nu, vismaz priekš manām nesamaitātajā garšas kārpiņām…

P.S.

Oriģināli šis ieraksts ir ticis rakstīts 2009. gada 12. mēnesī un diemžēl tagad jāsaka, ka acīmredzot tuvākajā laikā man nebūs iespēja garšot suņu barību, jo mazā sučka nu jau skaidra citos, saulainākos laukos.

93 melnraksti

Pamanīju, ka laika gaitā esmu izveidojis vairāk kā 90 nepublicētus ierakstus. Protams, kāda daļa ierakstu ir vienkāršs kāds posms no jau publicēta domu vārsmojuma un uzmanību tam nevajadzētu pievērst. Tik pat lielu uzmanību nevajadzētu pievērst melnrakstiem, kas spiež no sevis tik kā vienu vienīgu virsrakstu. Tādi man arī ir samērā daudz.

It kā. Pārāk daudz.

Tāpēc esmu nolēmis atbrīvoties no melnrakstiem, glītrakstiem un skicēm. Nevēlos tos turēt pie sevis, tāpēc esmu nolēmis tos atdot tiem dažiem regulārajiem lasītājiem, kas te mēdz reizi mēnesī iegriezties.

Publicēšu tos. Tieši te.

Zinu, smieklīgi, bet šobrīd es vienkārši cenšos izvairīties no reālās vides piemēslošanu un par interneta saudzēšanu nav ne runas. Tāpēc brīdinu – tuvākajā laikā sekos satura dublēšanās, muļķīgākas un nesaprotamākas domas nekā ierasti un slīkšana jaunos, bet vecos ierakstos.

Tieši tā – jaunos, bet vecos.