Pirmssvētku drudzis

Alus un grupas Pienvedēja Piedzīvojumi koncertieraksti lēnām ieskandina gatavošanos Jaunā gada svinībām. Un lēnām palieku gan īgns, gan dusmīgs. Ne jau tāpēc, ka alus jau ir beidzies, bet tāpēc, ka būs mēģinājumi nedaudz ietekmēt manu domu gājienu un rīcību.

Un, protams, tas neizdosies un meitene apvainosies. Turpināt lasīt “Pirmssvētku drudzis”

Mans niecīgais alus patēriņš

Nebūtu pēc dažām dienām Jaunais gads, varētu pat apdomāties par kārtējo apņemšanos nedzert alu. Do’h! Ja skopi parēķina, tad sanāk, ka šogad esmu dzēris alu vairāk kā 120 dienās no visa gada dienām.

Teju četri patīkami, satraucoši, garšīgi un atspirdzinoši mēneši ar alus pudeli rokā.

Parasti gan es dzeru tikai kādus divus aliņus vienā vakarā (protams, reizēm sanāk arī pieci aliņi un reizēm arī tikai viens), kas, vēl skopāk rēķinot, sastāda kopā vairāk kā 240 aliņus.

Sevi nemaz tik bieži nelutinu un tāpēc alu parasti pērku robežās ap 0.40 – 0.45 Ls (nolādētās veikalu akcijas), kurus pareizinot ar 240 aliņu vienībām, kopā sanāk aptuveni 100 Ls.

100 lati visam gadam nav nemaz tik daudz, ja, protams, ņem vērā alus sniegto atdevi. Tā taču ir? Kāpēc es jūtos kā nolādēts alkoholiķis? Sirdsapziņa?

nedēļas garumā 2010-12-26

  • Ziema. Eju tagad uz autobusu. http://twitpic.com/3hfa5n #
  • Labrīt! Ārā piesnidzis un teju sasmēlu kāju ar sniegu. #
  • Liekas, ka kafija pārāk veiksmīgi ietekmē manu asinsspiedienu. Varbūt jāatsāk sūkt tējiņa? Lielāka noņemšanās, bet vismaz veselīgāk. #
  • O, čipsu pakā garš, blonds mats. Ja man tik ļoti garšotu mati, tad grauztu savas meitenes matus nevis pirktu tos kopās ar čipsiem. #
  • Miegs nenāk. Sekss, protams, arī nespīd. Atliek palasīt šeit īsos ziņojumus. Viens otrs šeit palīdz atrast miegu. #
  • Tikko pārskrēja aukstuma tirpas pār muguru. Pavēsi, bet – pie velna. Es taču dzeru aukstu aliņu. Tāpēc. #
  • Starp citu kāpēc mēs rīt svinam Ziemassvētkus? Ziemas saulgrieži bija vakar, bet avantūrista Jēzus dzimšanas diena taču ir cita diena. #
  • Vārdu sakot, Ziemassvētki ir globāla smadzeņu skalošana, kas mūs aicina tērēt naudu. Aicinu iepriecināt savus tuvākos arī citos mēnešos. #

Ziemassvētku sajūta

Pārņem sajūta, ka šogad man vienīgais katalizators Ziemassvētku sajūtai būs daži Aldara Ziemas aliņi. Vai varbūt karstvīns. Nezinu.

Izpušķota egle (nevaru nepasmaidīt par cilvēkiem ar uzvārdu Egle), vīri sarkanās lupatās, spiedzoši bērni vairs nav priekš manis. Vēlos Ziemassvētkus pavadīt mierīgā, siltā, mājīgā gaisotnē un, ja kāds no brāļa bērniem iedomāsies mani sakaitināt, palikšu īgns un neprognozējams. Un būs atrasts iemesls vairāk sūkt aliņu.

Esmu laikam palicis par alkoholiķi. Bīsties!

bezmiegs

Mokos šobrīd ar bezmiegu. Nu, nekas. Šobrīd ņemu rokās savu pašu mazāko draudziņu – manu mobilo telefonu, un svinīgi paziņoju, ka, ja rīt nedzeršu alu, tad būšu pārspējis savu alus nedzeršanas rekordu. Ja, protams, ieradums rīt neņems savu dzentelmeņa virsroku, tad būs apritējušas pilnas (cik nu dienas var būt pilnas bez alus) četras dienas bez alus. Tā lūk!

Man gan šobrīd nenesas prāts domāt par muļķīgiem rekordiem un droši vien rīt nodzeršos. Par godu saulgriežiem, ziemai, sev un savam garstāvoklim. Un Tev, manu dārgo un vienīgo lasītāj!

nedēļas garumā 2010-12-19

  • Skatos debesīs un ķeru vasaras sajūtu. http://twitpic.com/3fjf8t #
  • Atplēsu "Nescafe 3 in 1 Strong" paciņu. Atplēsto strēmeli iemetu krūzītē, bet kafiju iebēru papīrgrozā. Šodien acīmredzot galva nestrādā. #
  • Nākošnedēļ ziemas saulgrieži? Prieks, ka diena paliks garākas un nebūs uz darbu un no darba jāiet pustumsā. #
  • Pirmo reizi printēju uz aploksnes. Iemesls jau nedaudz muļkīgs http://twitpic.com/3gdcs5 #
  • Atceries – visi e-pasti ar @ ivars.lv nāk uz manu pastkasti. Tāpēc neizmanto to, piemēram, kā reģistrāciju elektronisko iepirkumu sistēmā. #
  • Alus. #

Tās sajūtas

Sestdiena. Tikko izdzertais enerģijas dzēriens un apņemšanās aizmirst tos dažus pēcpusdienas aliņus rada kādas nedaudz dīvainas pagātnes sajūtas.

Aizveru acis.

Esmu aptuveni divus – trīs gadus tālā pagātnē. Ir pagājušas divas stundas kopš man beigusies darba diena. Alus un uzkodas beigušās. Esmu atradis 3 metrus garu kabeli un klausos mūziku atlaidies mīkstajos kubkrēslos. Apkārt pilnīgs miers un tumsa, kuru nedaudz papildina ielas apgaismojums un izgaismotais akvārijs. Neliels satraukums par modinātāja spējām mani pamodināt pēc četrām stundām. Iekšējas pārdomas.

Te pat aiz muguras kaut kāds saldinātais alus vēl ir. Varētu paspilgtināt šīs sajūtas, bet domāju, ka tas mani galu galā novestu kādā stūrī, kur es klusībā teju pinkšķētu un šaustītu sevi par savu rīcību.

Pareizāk sakot – šaustītu sevi par savu ne rīcību.

Vispār esmu šobrīd filmā, kur tās galvenais varonis palēninātā gaitā skrien uz priekšu un izvairās no šķēršļiem un lodēm. Fona orķestris ar dažādam skaņām cenšas simbolizēt šī skrējiena nozīmīgumu, bet filmas galvenajam varonim tas viss iet gar ausīm. Viņa lūpas, sejas vaibsti un svīšana vērotājam no malas liktu saprast ideju, ka filmas galvenais varonis var arī nepaspēt un no lodēm neizvairīties.

Kā tad nu būs? Būs? Nebūs?

Nepilngadīgie naktsklubos

TV Kurzeme sižets un komentāri pie šī paša sižeta “liepājniekos” lika aizdomāties par kāda komentētāja neticību par nepilngadīgo personu neatrašanos Liepājas populārākās izklaides vietās. Redz, esot visi brīdināti un tāpēc neviens nav bijis.

Bet kāda ir naktsklubu motivācija ļaut nepilngadīgajiem uzturēties kluba telpās tam nepiemērotā laikā? Cik ļoti pusaudzis ir maksātspējīgs? Desmit, divdesmit pusaudži ar saviem maciņiem spētu nosegt iespējamos sodus naktsklubam? Ja vēl ņem vērā, ka tipiskais pusaudzis pirms došanās uz izklaides vietām parasti lieto kādā pārtikas veikalā pirkto alkoholu, lai pēc iespējas mazāk būtu jātērējas kluba apmeklējuma laikā.

Kāda pievienotā vērtība ir naktsklubam no pusaudžu apmeklējuma? Protams, ja klubam ir problēmas ar apmeklējumu, tad deju zāle vienmēr labāk izskatīsies ar dažiem nepilngadīgajiem nekā pilnīgi tukša. Citu iemeslu es īsti nespēju izdomāt.

Idejas?

P.S.

Es tvitervisumā lasīju, ka Liepājā populārākā nepilngadīgo izklaides vieta šobrīd ir tieši Big 7? Pēdējo reizi tur biju sen, sen atpakaļ kopā ar Arvi un viņa draugiem. Mūzika bija manai gaumei nepieņemama un, degvīna sadzeršanās pirms iešanas uz klubu, droši vien ļāva izbaudīt neaizmirstamus mirkļus, kurus diemžēl tā visa alkohola dēļ arī aizmirsu. Visticamāk, ka paspēju arī notizloties, jo tā arī bija pēdējā reize, kad Arvis piedāvāja tusēties. Vakars nemaz nebija vēl pusē, kad, vārtīdamies sniegā, kaut kā aizvilkos līdz brāļa dzīvoklim un nedaudz laikam novēmu paklāju. Īsti neatceros.

Mana meitene tur nav bijusi un liekas, ka būs kādreiz ar viņu jāaiziet.

Kedas

Uzvilku 46. izmēra kedas.

Protams, pusotra aliņa vērtās kedas īsti vairs nedraudzējas ar sniegu un pat salīdzinoši neliels mitrums spēj pārsteigt kedu valkātāju. Bet man patīk iedomāties, ka šobrīd ir cita laika apstākļu sezona.

Piemēram kājām tagad ir vasara un, ja pacenšas pieliekties, lai logā sniegs nebūtu redzams, ārā debesis spēj iegalvot, ka šobrīd ir diezgan agrs jūnija rīts, paģiras gandrīz nav un Tu atkal esi pamodies, lai baudītu it kā nedaudz bohēmisko dzīvi. Turpināt lasīt “Kedas”