Saslimis? Tomēr?

Scenārijs – divi. Vakar sūdzējos par nedaudz sāpošu kaklu un dullu galvu, kas gan, protams, netraucēja iet uz darbu. Pārnācu mājās ar cerībām patīkami veseļoties, bet te draudzene vēlējās, lai aizeju ar viņu pastaigāties pa pilsētu. Nu, neko. Nedaudz īgns un kašķīgs jau to izdarīju. Liepājas vējā un mitrajā gaisā.

Tagad galva dulla un alus, šķiet, zaudējis savu patīkamo garšu. Nevaru saprast – tiešām būs sūdīgs alus paņēmies (neesmu piekalts pie viena veida aliem un labprāt eksperimentēju ar jauniem aliem) vai arī saslimšana būs ņēmusi virsroku?

Izdzeršu vēl vienu kausiņu alu. Un tad jau redzēsim.

Draņķa twitter ieraksti 2010-09-17

  • Saņēmu PLL spama vēstuli no Jevgēnija Saproņenko. Ehh, būtu lieliski, ja spētu ticēt, ka pats Jevgēnijs to latviski ir spējis uzrakstīt… #
  • nekur.lv -> Brīdinājums: Šīs vietnes apmeklēšana var kaitēt jūsu datoram! #
  • Chrome: Ļaunprātīga programmatūra krabjiem.lv/files/posts/44893/rs_700/3.jpg #

Apslimis?

Šodien piezvanīja mamma un, starp ikdienišķajiem stāstiem un baumām, tika arī uzjautāts par manu veselību. Protams, ar manu veselību vairāk vai mazāk viss kārtībā, jo, piemēram, pie sava bijušā ģimenes ārsta (a.k.a Pūdelis) neesmu bijis kopš tehnikuma laikiem. To arī atzīmēju mammai, sakot, ka ar imūnsistēmu vairāk vai mazāk man viss kārtībā.

Darbā nedaudz pavingroju. Pasvīdu. Pasēdēju vēsumā. Pasvīdu. Savā kabinetā ar numuru 110.

Pārnācu mājās un vienīgā ideja nervu nomierināšanai bija miegs. Zinu, alus arī būtu bijis labs relaksācijas veids, bet, pērkot produktus vakariņām, izlēmu, ka īsti neesmu pelnījis alu. Acīmredzot optimists (nealkaholiķis) ierunājās manī.

Pamodos ar nedaudz sāpošu kaklu, nelielām iesnām un nogurumu. Pie velna, ne? Modos, izstaipīju daļu kaulus un posos uz veikalu pakaļ aliņam. Un ziniet ko?

Divi nelieli aliņi palīdzēja noņemt kakla sāpes un iesnas. Un arī miegs uzmācas. Tas taču ir labi, vai ne? Ģimenes sievietes to vien skandina, ka saslimšanas gadījumā jāguļ gultā, tāpēc man šķiet, ka esmu uz tā pareizā ceļa. Protams, alus arī māj ar galvu.
Tieši tā, kā to tagad dara mana seja monitora atspulgā.

Skat, šķiet, redz, ka rīts būs vesels. Ne?

Starp citu draudzenes ieteikumu ārstēties ar šņabi un medu savās domās izmetu atkritumu urnā. Piekāst.

Labu nakti

Velns. Aizmirsu nedaudz uzlikt lādēties telefonu. Kā es tagad varēšu klausīties mūziku guļot un neuztraukties par to, ka pa nakti telefons izlādēsies un pastāv iespēja, ka modinātājs nenoskanēs? Šķiet, ka uzlikšu vismaz uz dažām minūtēm palādēties.

Jo ir diezgan patīkami netīšām pamosties piecos no rīta un dzirdēt sporta ziņas. Un atkal pēc tam iemigt. Esmu pamanījis, ka samērā bieži sapņoju par tēmām, kas tieši tobrīd skan pa radio. Kāpēc Latvijas Radio pirmajā kanālā ir tik maz vietas atstātas erotikai? Varētu jau kādu sižetu uztaisīt.

Tā uz pieciem, kad bieži vien pamostos.

Pēc vairāk kā nedēļas pārtraukuma iepirkuma groziņā ieliku aliņu.

Pēc vairāk kā nedēļas pārtraukuma iepirkuma groziņā ieliku aliņu. Zinu, ka tā bija draudzenes ideja, bet aliņš jau arī nebija slikts – tā teikt ar sīkumainu vēsturi par Fontaine Palace.

Tieši kā reiz pirms daudziem gadiem iesāku fonteinā dzert čehu Paropramen Staropramen. Tajā laikā garšu papildināja arī apstāklis, ka 0.5 pudelīte maksāja tikai latu un bija lētāk nekā pirkt kaut kādu alus kausu ar Aldara Zelta pildījumu un negaršīgām putām garnējumā. Tāpēc ņēmu un dzēru to. Pat vairāk par pieciem aliņiem vienā vakarā. Pat tik pietiekami daudz, lai bārmenei nemaz nevajadzētu izdomāt manas smieklīgās prasības pie letes un tā droši spētu sniegt man tieši to aliņu, ko vēlos. Bez lūgumiem.

Tā arī šodien dzēru šo alu. Es pat teiktu, ka pirmie alus malki uzspridzināja manās atmiņās ainas par fonteina atmosfēru un tajā skanošo mūziku. Tos laikus, kad biju nedaudz jaunāks un 3,14 + zģets naivāks. Ehh, pagātne…

Nē, škiet, ka būs jāapmeklē fonteinu. Piekāst darbadienu un manu nelietojamību tajā. Lai dzīvo izklaides un aliņš pāri tām…

Spalvainas gaļas pūšana

Lasot rakstu par jauno cilvēku, kas iemūrējis vienā no dzīvokļa istabām savu mirušo māti, nevarēju neaizdomāties par gaļas pūšanas laikā sastopamo aromātu. Kaimiņi neko nemanīja?

Atceros kā kādreiz brīnījos par to, kāpēc vecajā istabā neliels kakao aromāts. Tāds skābens un asociējas ar šokolādi. Atgādina nedaudz šokolādes porteri. Nu, neko. Aizbraucu uz divām dienām prom. Atbraucu atpakaļ un aromāts, kas asociējas ar kakao, bija pārvērties par aromātu, kas atgādina sportista zeķes vecās kedās. Sāku, protams, uztraukties.

Galu galā aromāta cēloņa meklējumu rezultātā atradās beigta, izstīdzējusi un gāzu papūsta žurka. Ar visiem priekiem dzīvot pavecā mājā.

Vēlēšanu sarakstu nozīme

– Par ko tad šoreiz balsosi?
– Par sesto sarakstu!
– Jā, bet kas sesto sarakstu pārstāv?
– Es nezinu.

Protams, pasmējos par šādu dīvainu izvēli un sāku saprast partiju cīniņus un rindā stāvēšanu, lai tikai iesniegtu savu sarakstu pirmie, sestie vai trīspadsmitie. Nedaudz pacietības, izveicības un lielisku apstākļu sakritību rezultātā partijas var tik pie dažiem papildus vēlētājiem.

Bet tā visā visumā es saprotu, ka viedokļi un vēlmes ir dažādas, tāpēc netaisu scēnu, ja kāds vēlas balsot par man ne tik ļoti tīkamu partiju. Man gan personīgi lielas prasības tādā ziņā nav.

Mani trīs (traļi) vaļi:

  • Latviešu valoda – saziņas valoda Latvijā;
  • Prioritāte ir izglītība;
  • Koncentrēšanās uz rietumu kapitālu, vērtībām;