Interneta pārlūkprogrammas Opera lapas pārlādēšanas taimeris

Reizēm uznāk tas satriecošas (o_O) garstāvoklis, kad pārņem vēlme klausīties tikai kādu vienu konkrētu dziesmu. Atkal un atkal. Šādām ātrajām vēlmēm izmantoju youtube interneta vietni, bet lielākais mīnus ir tas, ka, dziesmai beidzot skanēt, man jāiet uz lapu un jānospiež pogu replay, lai dziesma tiktu no jauna atskaņota. Diezgan nomācoša nodarbe, līdz ienāca prātā izmantot Operas interneta lapu pārlādēšanas taimeri.

Opera reload timer
Opera reload timer

Darbība ir vienkārša. Mums interesējošā lapā uzspiežam peles labo taustiņu un izvēlamies Reload Every->Custom…
Ievadam konkrētos ciparus, kas manā gadījumā ir dziesmas garums. Spiežam “OK”. Un rezultātā tiklīdz dziesma beidzas, tā lapa pārlādējas un dziesma sāk skanēt no jauna.
Protams, pārlādes taimeri var izmantot arī kādos lietderīgākos nolūkos.

Cīņa ar miegu.

Kārtējo reizi saņemos dzert kafiju, lai papildinātu savu arsenālu cīņā pret miegu. Tā kā kafiju dzeru diezgan reti un pārsvarā skaidrā, tad tā uz mani diezgan efektīvi iedarbojas. Iedzerot to, pēc brīža parādās vajadzīgais možums un spirgtums, kuru gan nelāgā kārtā papildina sāpes krūtīs, bet, redz, par to nav šis stāsts.
Jau labu laiku man somā stāv 3 paciņas ar NesKafe (3 in 1 Strong) kafijas maisījumu, kuru biju saplānojis iztriekt vakara gaitā. Paņēmu krūzīti un iebēru tajā vienas paciņas smaržīgo saturu. Izstaipīju kaklu un liecos pakaļ karstam ūdenim Venden ūdens automātā (?), kur pēc visiem loģikas likumiem, protams, nebija vairs ūdens. Tik vien kā divas ēdamkarotes ūdens daudzums salējās krūzē. Cūcība, bet nu neko. Paņēmu dakšiņu un samaisīju pulveri ar to daudzumu ūdens un izveidoju putru, ko arī ņēmu un centos dzert (ēst).
Patiesību sakot, rezultāts bija labāks kā gaidīju. Saldeni skāba garša, ko izbaudīt gan nebija nemaz tik liela vēlēšanās.

Šis ir īss vai garš virsraksts?

Savā ziņā viņa pusdienu pārtraukums aprobežojās ar suņa izvešanu pastaigā. Sen tie laiki pagājuši, kad pārtraukums bija viena vienīga atrakcija. Tās satraucošās sajūtas, kad cilvēks stāv pie bufetes un prāto vai kapeiciņu skaits rokā būs pietiekams, lai iegādātos pussakaltušu rozīņu bulciņu un glāzi remdena kefīra.  Ehh, tās sajūtas, kad ar traģisku smīnu sevī Tu prāto, kāpēc mats bulciņā ir tumšā krāsā atšķirībā no bufetnieces lokainiem un taukainajiem blondajiem matiem. Tas nekam neder! Var jau būt, ka dažu kapeiku dārgākai bulciņai klāt nāk tā saucamā “pievienotā vērtība”, kas šajā gadījumā varētu tikt pāŗdēvēta par “nepievienoto vērtību” matu. Ha.

Dīvaini, bet doma, ka ietaupītā kapeika palīdzēs vakarā tikt pie aliņa, spēj nomierināt visus ķermeņa nervus un liek gaidīt vakaru nedaudz satrauktā gaisotnē.
Alus, gaidi mani, jo es patiešām gaidu tevi!

Piekāst Lielo talku

Lielu daļu Latvijas stūru pārņēmusi tā saucamā Lielā talka, kurā es, protams, nepiedalīšos.  Un nejutīšos vainīgs par to, jo ar tīru sirdsapziņu varu teikt, ka neesmu piedalījies Latvijas sasūdošanā. Patiešām, jo es pat neatceros, kad kādreiz esmu pacenties apslienāt kādu ietvi ar savām siekalām. Vai tad mans ķermenis saražo kaut ko tik sūdīgu, no kā vajadzētu tikt vaļā, izspļaujot to uz ielas? Nē!

Sasodīts! Es pat esmu nesis savu plasmasas taru vairāk par kilometru, lai tikai man nevajadzētu to izsviest kādos krūmos. Laikam jau no mazotnes esmu uzskatījis, ka tas ir muļķīgi un ir pārāk daudz mīnusi tādai rīcībai.

Labi, draudzene tagad lasa šito un pārmet man par to, ka nerakstu patiesību, jo, redz, viņa esot redzējusi, ka piegružojot apkārtni. Jā, viņa ir redzējusi, ka es tramvaja talonu šad tad ņemu un aizsviežu, bet mana sirdsapziņa ir diezgan tīŗa, jo tāda maza papīra strēmelīte sadalās divās trīs dienās. Pat cigaretes izsmēķis sadalās daudz ilgākā laikā.

Vakar grauzu savu kožļājamo gumiju tik ilgi, kamēr man pa ceļam bija mistkaste, kur arī to draņķi izmetu.

Ko es ar to gribēju teikt? Varbūt mēģinām cīnīties ar cēloņiem (atkritumu izvešanas, utilizēšanas nosacītā dāŗdzība, nepieejamība, mistkastu trūkums) nevis ar sekām?

Veiksmi talciniekiem!

Lietotāju veidotās draugiem.lv aplikācijas

Šķiet, ka tuvojas kāds pusgads kopš Latvijas lielākais sociālais tīkls publicēja savu API. Nevarētu teikt, ka publicētais API ir “Dieva dāvana”, kas palīdzētu atvieglot komunicēšanos ar sociālā tīkla lietotājam, bet katrā ziņā tas ir labāk nekā vispār nekas. Vismaz iesākumam.
Un jādomā, ka nedarbosies princips, ka, lai tiktu prezentēta (vai gatavota) jaunā API versija, jāizveido konkrēts skaits lietotāju aplikāciju, jo pašlaik publiski prezentētas ir tikai 3 lietotāju veidotās aplikācijas.

1. iGoogle draugiem.lv gadget
Lai aplikāciju izmantotu, to jāpiesaista savam igoogle kontam vai arī, piemēram, savai mājaslapai, jo sīkrīku ir iespējams ievietot mājaslapā ar javascript koda palīdzību. Skatāmies šeit.
gadget1 gadget2
Plusi: Platformas neierobežotība. Aplikāciju praktiski var izmantot jebkurā ierīcē, kurā var iedēstīt internetu un kādu sakarīgu interneta pārlūku.
Mīnusi: Skopais izskats un diezgan gara reģistrēšanās. Pēc e-pasta aizsūtīšanas vēl jāuzspiež uz kādām četrām pogām, pirms ir iespēja redzēt sava profila jaunumus.
Secinājumi: Manuprāt šī aplikācija varētu noderēt tiem cilvēkiem, kas reti iežurnālējas savā draugiem.lv kontā un tiem, kam sevišķi nerūp estētiskais baudījums.

2. Draugiem.lv RSS
Aplikācija (ja to tā var teikt) līdz kurai es visticamāk būtu aizdomājies tikai tad, kad mēnesi nebūtu dzēris alu. Vārdu sakot – nekad.
Darbojas pēc interesanta principa. Reģistrējoties mājaslapā, mums tiek uzģenerētas 3 unikāla xml saites, kuras var izmantot kā RSS padeves. Ģenerējam šeit.
rss1 rss2 rss3
Plusi: Metodes vienkāršība. Varam izmantot uzģenerētās xml saites jebkurā RSS lasītājā.
Mīnusi: Būtībā tādu nav (ja vien neskaita e-pasta nopludināšanas iespēju), jo viss ir atkarīgs no RSS ziņu vācēja un vairumā gadījumu tajā var nokonfigurēt ziņu savākšanas biežumu un veikt ziņu filtrāciju (mums, piemēram, neinteresē atnākušā vēstule no izpalīdzīgā darba kolēģa).
Secinājumi: Man patīk, bet neizmantošu, jo aplikācija ir diezgan pavirši izstrādāta. Reizēm xml datne tiek sūdīgi (nekvalitatīvi) ģenerēta.

3. Draugiem.lv pastnieks
Lietotāja veidota aplikāciju, kurai ir visvairāk lietotāju. Un laikam jau pamatoti, jo ir visnopientāk spiestrādāts pie tās.  Lejupielādēt var šeit.
pastnieks1 pastnieks2 pastnieks3
Plusi: Tīri ciešami lietojama aplikācija.
Mīnusi: Tāda pasmaga aplikācija veiktspējas ziņā nevis tās apmēros. Katrā ziņā man un datoram tāds iespaids radās. Iespējams man vienkārši pārāk ātra domāšana ir.

Tad atliek tikai sev jautāt: kāpēc tik nosacīti daudz cilvēku vēlējās, lai draugiem.lv publicē savu API un kāpēc ir tik maz izveidotas aplikācijas, kas izmanto šo API?

Manas Liel(ās)dienas

Īstenībā Lieldienas tika pavadītas diezgan labi. Tika gan grillā piededzinātas desiņas ēstas, gan olas dauzītas. Jā, kaut arī nebija tik daudz cilvēku saradušies cik plānots, pasākums bija diezgan izdevies, jo, šķiet, izdzēru visu savu mēneša aliņu normu. Tagad pat solos nedzert kādu laiciņu, bet tad jau redzēs vai tas izdosies.

Par pavāriem var saukt cilvēkus, kas pēc receptes pagatavo nevis ēdienus, bet dzērienus? Katrā ziņā šajās Lieldienās tēvs nedaudz pārcentās ar tādu stiprāku dzērienu meistarošanu. Bija pagatavojis piena liķieri dāmām. Doma jau neslikta, tik jāņem vērā, ka liķieris bija virs 40 grādiem spēcinošs un tas, redz, ir ļoti liels iemesls, lai dāmas būtu par lepnu tādai virai.

Šķiet pēc vairāku gadu pārtraukuma krāsoju olas kopā ar bērniem, neizmantojot veikalā pirktas ķīmiskās krāsas. Gan smukāk izskatās (gaumes jautājums), gan arī lielāka atrakcija sīkajiem. Sākumā devāmies apkārt mājai savākt visādus draņķus, ko varētu izmantot olu krāsošani. Visādas lapiņas, skujiņas un zālītes. Pat kaut kādu indīgu augu sanāca atrast, kuru vēlāk līmējām pie olām. Neviens nenoindējās.

Bērniem ir tāda īpašība, ka, ja ar viņiem paspēlējas nedaudz un pajautrojas, tad tie uzskata, ka var atļauties visādas vaļības un, lai ko tie darītu, viss tiks viņiem piedots. Tā, piemēram, Lieldienu rītā, es ar savu mīļoto draudzeni nodarbojāmies ar mīlas priekiem, kad bērni izdomāja nākt mūs modināt. Šķiet, ka neko samaitātu viņi neieraudzīja. Cerams…

Ai, pats galu galā nevienu olu neapēdu. Cik nu nedaudz padauzījos ar viņām, bet “uzvarētās” olas ņēmu un izbaroju sunim. Vismaz kāds prieciņš šim.
Tagad sasodīti mokos ar nogurumu. Sēžu darbā un iztēlojos cik patīkami būs vārtīties gultā līdz vēlam rītam.

Jauku Jums visiem dienu!

Brīvdienas svinot

Šodien pienākusi tā gaidītā diena, kad tiks braukts uz laukiem un dzerts alus, ēstas desiņas, sistas olas (tās, kuras ir krāsotas) un, ak, jā, dzerts daudz, daudz alus. Vienīgā problēma varētu būt lietus klātbūtne, jo, patiesību sakot, šobrīd Liepājas pusē debesis izskatās sasodīti pelēkas un draudīgas. Nu, nekas, gan jau cīņa ar lietu notiks ar alus palīdzību.
Laukos solījās ierasties visi brāļi ar savām otrajām pusītēm, bet galu galā mans dvīnītis visus piekāsa. Viņam, redz, svarīgāka būšana kopā ar draudzeni (nodevējs!), kura esot apslimusi un nevēlas braukt uz laukiem ēst desas un pienest alu. Šausmas.
Bet katrā ziņā pasākuma izdošanās ir atkarīga no alus daudzuma un laikapstākļiem. Ne par vienu no abiem diemžēl neesmu pārliecināts.

Eu, zin, man ir neērti.

Tagad jau, protams, ir “labākais” laiks, lai, sēžot pie datora, sāktu asarot acis. Šķiet, ka sasodītās iesnas solās piemeklēt mani. Sen jau bija laiks, ja ņem vērā, ka pa ziemu neesmu normāli slimojis. Bet tas jau ir normāli, vai ne?

Tikko ar savām asarainām acīm sniedzu nelielu konsultāciju datoru jomā. Cerams, ka meitene, kurai sniedzu to murgaini mazo konsultāciju, nepadomās, ka problēma ir tik sāpīga, lai man par to būtu jābirdina asaras. Viņai bija problēmas ar antivīrusu un, patiesību sakot, tā arī viņai nepateicu, ka antivīrus “Panda” ir tieši tas, ko es nevienam neieteiktu. Neesmu redzējis nevienu antivīrusu kvalitātes tabulu, kur tas būtu vadošās pozīcijās.

Jā, un tā mana kautrība ir vienkārši nepārspējama. It sevišķi, ja esmu pieķerts guļam gultā. Tādos gadījumos šķiežu komatus pa labi un kreisi.