pirms…

Kopīgs puspadarīts darbs virtuvē. Nedaudz alus un sidrs. Puspiebeigts plovs. Piekāsts suns.
Alus un neliela daudzuma sidra ietekmē, izlemjam visiem paziņot, ka man sestdienā jādodas uz darbu. Nemelojam šajā gadījumā, jo tā savā ziņā ir patiesība. Patiešām. Bet mērķi mums ir citi.
Sapošamies “uz darbu”, pa ceļam ieskrienam veikalā, lai paņemtu dažus sidrus (eksotika man) un šokolādi. Seko otrs piegājiens iešanai uz veikalu, jo atceros, ka prezervatīvu krājumi ir visnotaļ niecīgi šajam vakaram, esot savā mīļajā darba vietā…

Tiek ēsta šokolāde un uzdzerts sidrs. Neliela vilšanās sajūta par sidru, bet tam nav nozīme. Tieku lēnām izģērbts. Sajūta, ka jebkurš nelūgts viesis varētu jebkurā laikā piebiedroties mūsu nelielajām sestdienas izdarībām, ir nedaudz satraucoša. Es no sava alus vēdera nekaunos un man vienalga vai kāds mani redz tādu kailu.

Glāsti un skūpsti… un šokolāde uz lūpām…

Turpinājums sekos

es nekad un draudzene

Dīvaini, bet es nekad neesmu ar savu draudzeni dejojis un tas man nav traucējis ņemt un viņā sasodīti iemīlēties.
Dīvaini, bet es ar draudzeni kopā esmu dzēris tikai alu, šampanieti un vīnu. Un tas patiešām nav traucējis man iemīlēties viņā.
Dīvaini, bet es nekad neesmu devis viņai ziedus. Draņķīgi tas ir, bet tas tajā pašā laikā nozīmē to, ka ziedi nav priekšnoteikums tam, lai es samīlētos.
Dīvaini, bet es visticamāk esmu pozitīvāk noskaņots nekā viņa. Tas nekas, ka mēs abi to tik talantīgi neizrādam kā prastās Holivudas filmās.

Dīvaini, bet mēs esam sasodīti līdzīgi. Tas ir lielākais pluss un mīnuss vienlaikus.

pārdomas piektdienā

Jau kādu laiku uzskatu, ka alus ir manu emociju tāds kā katalizātors. Tas nozīmē to, ka izdzerot, piemēram, litru alus, un man garstāvoklis pirms tam ir bijs tāds nedaudz nomākts, tad tagad būs labākajā gadījumā vienkārši dranķīgs. Tāpat ir, ja garstāvoklis ir labs. Tikai uz pozitīvo pusi.

Secinājums: ja garstāvoklis ir slikts, tad labāk dzert ko spēcīgāku par alu.

7 lietas un ne vārda par bērnību (+17)

septiņas lietas
septiņas lietas

Tā kā vismaz divi cilvēki vēlas uzzināt septiņus nezināmus faktus par mani, tad jau laikam tomēr kaut ko jāuzraksta. Es arī apzinos, ka Latvijā blogotāji (dienasgrāmatas rakstītāji) ir pietiekami maz, lai šajā ķēdītē tiktu iesaistīti visi, kas uzrakstījuši kaut vienu teikumu interneta dzīlēs sastopamajam marazmam. Tad nu sekojošie 7 slimi fakti par mani, kurus nezin ne mani draugi un varbūt ne pat mana māte.

1. Savos divdesmit divos gados esmu mācijies Rīgas Tehniskajā Universitātē (pv), Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā, Latvijas Universitātē un nu jau Liepājas Universitātē. Un dīvainākais fakts no tā visa ir, ka man vēl dzīvē nav bijusi neviena normāla sesijas. Esmu viens no tiem, kurus apzīmē ar vārdiem – mūžīgais students.

2. Nevainību zaudēju “tikai” 19 gadu vecumā. Tad es arī pirmo reizi piedzīvoju to, ka ar mani mīlējas mana izskata dēļ. Esmu vairāk smuks nekā sabiedrisks, atraktīvs vai intelektuāls. Kad to ieminējos manai draudzenītei no pamatskolas, tad viņa bija diezgan pārsteigta par to. Nu, nekas.

3. Vispār jāsaka, ka dzīvē man bijušas seksuālas attiecības ar četrām meitenēm. Un ar trijām no viņām man ir izdevies mīlēties savā darba vietā. Vairāk par vienu reizi.

4. Esmu viens no tiem daudzajiem cilvēkiem, kuriem DNS nav unikāls. Respektīvi – ir vismaz viens cilvēks uz šīs planētas, kuram ir identisks DNS. Un es pat zinu viņa vārdu. Viņa blogu vēlaties lasīt?

5. Bija laiks, kad es spēju iedzert alu tikai ar sasodīti lielu piespiešanos. Savā sešpadsmitajā dzimšanas dienā devos ar savu draugu makšķerēt, paņemot līdzi aliņu ar normālu 7% rubeni uz etiķetes. Tā nu sanāca, ka diezgan pārdzēros, savēmu istabu un pēc tam nākošajā dienā dzēru zāles, lai nepievemtu drauga izlaiduma aktu. Tā iespaidā visa patika pēc alus bija beigusies līdz brīdim, kad pārdzēros lauku spirta un kolas sajaukumu. Tam par godu esmu pieradinājies atpakaļ pie alus. Un šis nav stāsts par bērnību.

6. Man ir diezgan daudz atkarības. Piemēram, nelielu laiku atpakaļ mani bija pārņēmusi pokera atkarība. Spēles, protams, notika uz naudu un nevarētu teikt, ka biju ieguvējs. Jo ilgāk spēlēju, jo lielākas likmes vajadzēja veikt, lai gūtu baudu no spēles. Pati spēle man neaizrāva tik daudz, cik tā kutinošā sajūta, kad tiek iegūta vai zaudēta partija.
Lai ierobežotu sevi, no pokera esmu pievērsies totalizātoram. Nedaudz.

7. Kad sava sociālā tīkla profilā uzdrukāju vārdu salikumu www.deelis.lv, tad bloga (drīzāk jau dienasgrāmatas) apmeklējums palielinājās par 30%, pateicoties cilvēkiem, kas bija meklējuši lapas pēc atslēgas vārdiem – www.deelis.lv

Tas nu arī viss. Septiņas muļķīgas lietas nu ir bijušas pateiktas, tāpēc mans tjipa pienākums ir nodot tā saucamo stafeti tālāk.
Man jau tāpat kā citiem gribētos lasīt Cone veikumu. Tad vēl arī Kaža varētu ko pastāstīt. Savu mīļoto meiteni esmu samaitājis tik tālu, ka viņa arī šad tad ieraksta kādā blogā. Bet viņa noteikti nevēlas neko rakstīt. Varbūt Svilpe vēlas pastāstīt par savu pieredzi ar atkarībām?

"cacīgas" pārdomas pie spoguļa

Tā pusstunda, kas tiek pavadīta skatoties spogulī uz sevi, man vienmēr ir likusies nedaudz mokoša. Un vakar bija viena no tādām dienām. Biju pie friziera.

Sežu krēslā. Spogulī redzu paģiru nomāktu cilvēku. Sejas āda slimīgi bāla, acis iekritušas un miegainas. Jā, gandrīz vai tipisks skats pēc pārmērīgas alus lietošanas. Tādas reizes jau mēdz būt?

Sēžu krēslā un cenšos pārāk neskatīties uz sevi. Tā vietā izmantoju iespēju un analizēju savu sūdīgo pašsajūtu. Jā, iespējams alus tika pārāk daudz lietots, bet citreiz alus ir bijis vairāk, tāpēc loģiski, ka jāatmet Dieva vainošana pie visām savām neražām.

Sēžu krēslā un domāju, ka varbūt pie sliktā garstāvokļa vainojams totalizators. Pēc diezgan veiksmīgiem kāpumiem sekoja kritieni (kā var zaudēt likmi, kur koeficients bija 1.02?). Neko jau zaudējis neesmu, bet biju cerējis uz kādiem ieguvumiem.

Sēžu krēslā un domāju vai nebūšu pārspīlējis ar savām vēlmēm pie friziera. Parasti manas vēlmes aprobežojas, pasakot, lai vienkārši nogriež īsāk. Šoreiz paģiru ietekmē ieminējos, lai kaut ko interesantu izdara ar tiem maniem draņķa sprogainajiem matiem. Un nedaudz izdarīja arī, jo tagad izskatos tā pat kā lielākā daļa citu cilvēku.

Sēžu krēslā un domāju, kāpēc es apgāzu mistkasti frizētavā. Vainoju paģiras un savas austiņas.

Sēžu krēslā un domāju, ka kavēju tikšanos ar draudzeni. Pēc 15 minūtēm viņa mani ieraudzīs un pasmiesies par mani un manu jauno matu sakārtojumu.

Sēžu krēslā un domāju, ka laiks mazināt savu alus patēriņu.

visā visumā

Nedaudz uz veikalu pakaļ aliņam un citiem kārumiem. Tad atpakaļ mājās starp tv, internetu un paplānu segu. Kopā ar draudzeni neliela alus dzeršana. Man parasts, nespirtots alus, bet viņai ierastais sieviešu un geju aliņš. Nu tāds sarkans un ar zemeņu garšu. Normāls alus vēl varētu būt nedaudz ar spirta garšu, bet visā visumā krāsoti un sagaršināti ali nav dzerami. Punkts.
Guļam. Sēžam un nīkstam kādā no sociālajiem tīkliem līdz viņa savam bijušajam draugam uzraksta, ka vēlas seksu ar mani.
Es to izlasu, paskatos uz draudzeni, bet viņa ņem un man paziņo, ka tas nenotiks. Šodien mēnešreizes. Un tā gan, protams, ir visā visumā pozitīva ziņa, bet vienalga. Punkts.

Turpinām dzert alu starp tv, internetu un paplānu segu…

virsraksts, kas satur piecus vārdus

Pēc nosacīti ilgiem laikiem uzliku skanēt Last.fm radio. Gribēju jau rakstīt, ka, izvēloties dziesmas, kas līdzīgas “Foo Fighters” ārijām, vēl neesmu nevienu sliktu dziesmu dzirdējis, bet tad ieskanējās “Creed” un sabojāja kopējo iespaidu. Bet nu sūds. Tāds sīkums.
Izrāvu kaut kur austiņas un sakabināju dažādus vadus, lai varētu to izbaudīt. Nesvarīgi, ka austiņas paredzētas operātoram, kurš visbiežāk cenšas filmēt kādu pāraidi studijā, jo man, redz, tas neinteresē. Kvalitāte jau arī tāda dīvaina, bet atkal tā vienkārši tas man neinteresē, jo neklausos kaut kādus sūdus, kurus var izbaudīt tikai tad, kad skaņas kvalitāte ir kaut kāda tjipa izcila vai sliktākajā variantā – lieliska.
Un atkal darba diena beigusies, bet es kā parasti eju vārtīties dīvānā, lai sagaidītu rītu un dotos pie mīļotās, bet tikmēr uz sāniem un ar pasmagām austiņām jāmēģina sadzīvot ar savu es.
Ceru tikai, ka vads būs pietiekami garš. Nevēlos klausīties mūziku, guļot uz raupjās grīdas, jo to pietiekami labi var izdarīt 118 citās vietās. Arī pie tevis, bļ…

blogi, kas apspiež nežēlīgos kapitālistiskā progresa spēkus. varbūt.

Mārcis pieteica sevi blog0sfērā 20. gadsimta sākumā. Tas bija imperiālisma sākums Latvijas blogsfērā. Attīstoties tehnikai, proletariāts grima arvien dziļākā nabadzībā. Zaudējumus un ciešanas nesa arī blogu karš. Uzbangoja streiki un demonstrācijas. Blog0sfērā valdīja galēji reakcionāri strāvojumi: dekadence, neticība cilvēkam, imperiālisma slavināšana.

Progresīvi noskaņotie rakstnieki ar to nespēja samierināties. Arī Taustiņklabeklis ne. Viņš uzbruka pastāvošās varas aprobežotībai un cildināja cīņu par progresu. Blogeris izvēlējās fantāziju kā kritikas metodi, bet savija to ar zinātnes attīstību un plašākām sociāli politiskām problēmām.

Savukārt Blackhalt bija nesaudzīgs buržuāziskās sabiedrības kritizētājs un atmaskotājs. Taču viņa daiļradei piemīt arī pretrunas. Viņa darbos sastopamie blogeri ir vientuļi, tie nemeklē domubiedrus apspiestajā tautā, bet liek cerības tikai uz inteliģenci un augsti izglītotiem cilvēkiem. Blackhalt maldīgi domā, ka tikai tādi spēj mainīt dzīvi un sabiedrību. Tomēr viņa varoņi tiecas pēc lieluma, augstākām domu virsotnēm, lolo diženuma sapņus un alkst pēc kā jauna. Viscaur jūtam arī Blackhalt humānismu, sirsnību, smalkjūtību.  Redzam, ka rakstnieks centies izprast cilvēka dvēseli un iejusties vienkāršo laužu smagajās gaitās.

Atruna
Galvenie varoņi vairāk vai mazāk tika izvēlēti pēc nejaušības principa.
Autors Z.Inesis un izdots saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu 1968. gada kaut kādā tur decembrī.

trešā acs un draugiem.lv

Īsinot laiku vienā no populārākajiem sociālajiem tīkliem Liepājā, sadzēros alu un saskāros ar vēlmi izdzēst savu muļķīgo profila bildi. Pēkšņi atklāju, ka tīklā pastāv arī tā saucamā neitrālā profila bilde.

bilde bez acīm
bilde bez acīm

Neslikta, jo jāņem vērā, ka man uz tādu matu sakārtojumu necerēt un ķermeņa masa jau arī sāk izplūst. Ko es murgoju?
Nu vārdu sakot, izlemju atstāt savu jauno bildi, ko man ir izvēlējies šis jaukais, oranžais sociālais tīkls. Šķiet jau smuki un glīti, bet ko es atklāju? To, ka es pārkāpju tādējādi noteikumus, jo atradu rakstīto brīdinājumu:

Bildē ir jābūt redzamam tev.
Profila fotogrāfijā lietotājam ir jābūt skaidri saskatāmam un atpazīstamam. Aizliegts pievienot kustīgas bildes, bildes ar dabas skatiem, dzīvniekiem, erotiska rakstura,zīmējumus, utml.

Ticu, ka nevienam jau tas nerūpētu, ja vien nebūtu piebilsts:

Neatbilstošu bilžu īpašniekiem tiks bloķēta piekļuve draugiem.lv.

Jā, nevaru teikt, ka standarta bildē es būtu atpazīstams. Un pati bilde arī liekas zīmēta. Tas būs iemesls, lai mani bloķētu? Ja es reģistrējos šajā sociālajā tīklā un neievietoju savu profila bildi, tad es pārkāpju noteikumus?
Vēl viens alus un es ticu, ka pats atradīšu atbildi uz šo jautājumu. Paldies.

mans jaunais gads 2009

es_i_draudzenePatiesību sakot Jaunais tika sagaidīts visnotaļ interesantā veidā. Ne es salūtu redzēju, ne alkoholu pāŗmēŗīgi lietoju un pat ne pie datora sēdēju.

Jauno gadu sagaidīju klausoties attālos salūta sprakšķos un mīlējoties ar savu draudzeni. Neslikts notikumu pavēŗsiens, ja ņem vēŗā, ka septiņas stundas pirms tam biju noskaņojies Jauno gadu nosvinēt vienatnē sūcot aliņu un skatoties savos puspelēkajos griestos.

Neslikti.

Starp citu šitam blogam ir pievienots jauns redaktors vāŗdā Lita. To ņemiet vērā, lai nebūtu pāŗpratumi, lasot lapelē, par to, cik Ivars ir foršiņš un cik viņam jauks loceklis :D