rīta pokers

Kārtējais patīkamais rīts. Sēžu un pie datora, dzeru kafiju un skatos, ka kārtējo reizi modinātājs noskan. Jau kādu septīto reizi šorīt. Pirmo reizi, šķiet, noskanēja neilgi pirms trijiem no rīta. Un tā visu laiku. Tamdēļ man nedaudz aizpampušas acis.
Vispār jau sēžu darbā. Spēlēju betway pokeru uz pēdējo naudiņu. Esmu koncentrējies uz vienu spēlētāju, kas virtuāli nosēdies tieši pretī. Viņam gan sasodīti veicas. Man gan nē, tikko raiverā izkrita man vajadzīgā kārts, bet es jau tizli biju nometies.
Nākošajā aplī gan sanāca flush un tagad man ir otrais lielākais žetona daudzums pie galda. Esmu aiz tā virtuālā pretspēlētājkretīna.
Un tagad man ir visvairāk žetonu uz galda. Pretspēlētājs nevēlējās saukt pretī manai pilnajai mājai.
Kretīns, idiots, tizlenis, blogeris esmu!
Ņēmu izdarīju lielu muļķību un draud izkrišana. Sūdīgi. Jap, izkritu, nolādēts! Tik maz trūka līdz otrajai vietai. Cūcība. Bet nu pats jau arī biju vainīgs. Redzēs kā veiksies pie pēdējā galda kārtējā sit and go turnīrelī.
Jā, un es zinu, ka ar šo ierakstu neko normālu neuzrakstīju. Starp citu man vēl viens alus palicis no vakara. Bet dzeru kafiju tagad. Jokains, ne?

nav jēgas man iet uz FP, ja tur "eks"

Pēc vairāk vai mazāk egoistiska akta darba vietā, nolēmu, ka trešdiena jau protams ir tā dievišķā diena, kad jāiet uz FP. Izdzēru pēdējo darba alu un devos. Dažas minūtes svaigā gaisā un gar automašīnām, kurās pierasts klausīties 2001. gada deju mūzikas hītus un esmu jau klāt. Ko ierasti daru? Acis nenolaižot no alus stenda, pieeju pie letes un sagaidu savu čehu aliņu. Steigā izdzeru dažus malkus dzēriena un pagriežos pret publiku. Tajā brīdī es arī parasti pirmo reizi ieraugu cilvēkus, kuriem esmu pagājis garām vai ignorējis. Kā jau pierasti.

Šīs dienas “vistuvākais cilvēks” izrādās mana bijušā draudzene. Ticu, ka viņa kaut kad iepriekš ir aprakstīta manā dienasgrāmatā, tamdēļ sīkumos iedziļināties būtu lieki.

Viņa jautrā prātā, lieliski iedzērusi piedalījās tipiskā meiteņu vakara pasākumā. Četras meitenes dejo ar sevi (viena ar otru) un puišus savā barā neielaiž tik vienkārši. Labākie eksemplāri visticamāk netiku ignorēti. Tas nu tā.

Tad nu cenšos uz viņu neskatīties. Ar acu skatieniem vai rokas spiedieniem sasveicinos ar tiem nedaudz cilvēkiem, ko šovakar pazīstu. Dzeru savu alu. Tas gan pēc 10 minūtēm jau nelāgā kārtā izrādās tukšs, tāpēc ņemu nākošo. Tipiski un sakarīgi, kā arī normāli. Ne?

Iztukšoju. Nedaudz smaids sejā savelkas par sīkumiem. Tā ir tipiska pazīme, ka esmu iedzēris. Un “nothing else matters” … Īsinu savu laiku klausoties mūziku un blenžot pelēkos punktos.

Paranojas nomākts izdomāju, ka eksdraudzene mani aprunā savā barā. Apzinājos savu paranoju un gāju uz darbu. Lai pagulētu, jo jau (šodien) kaut kādas lekcijas ir. Pamācīties arī derētu. Tikai nezinu vai ta izdotos.
Viss……..

pagātne, tagadne un dvīnisms

Tikko domājot, ko varētu sadrukāt savā mazajā dienasgrāmatā, izdomāju, ka man ir tas, kas nav vismaz 95% sabiedrības. Un par to arī varētu šovakar pastāstīt.
Nē, šoreiz nebūs runa ne par iphone, ne arī par rolleru, bet gan par kaut ko nedaudz sakarīgāku, kaitinošāku, traumējošāku un interesantāku.
Runa būs par manu daudz maz identisko dvīņu brāli. Īstenībā tikai nedaudz. Mazliet. Un vispār…
Šodien aizgāju pie viņa uz darbu un, protams, nepaliku nepamanīts. Mani tur kāda nosauca par slaveno dvīņu brāli, kuru visi jaucot ar viņu. Laikam jau pierasti.
Un šodien viņš aizgāja pie manis uz darbu. Pa ceļam jau, protams, operātors no darba sajauca viņu ar mani. Bet, nu kam negadās. Vēlāk man bija jāsaka kā mani un brāli var atšķirt. Iegājies ir tā, ka es parasti saku, ka viņš ir kreilis un es esmu labrocis.
Muļķīgi nedaudz. Un man vienalga. Ir sasodīti daudz cilvēku, kas uzskata, ka mēs nemaz neesam līdzīgi. Un tā tas arī ir. Vismaz rakstura ziņā, jo tas jau ir saprotami, ka vienādā vidē dzīvojām un katram jau izveidojās vairāk vai mazāk savi raksturi.
Ko es ar to gribēju teikt? Kad pirms brīža prasiju viņam par to, ko es varētu uzrakstīt, tad viņš izšpļāva, lai rakstot par viņu. Starp citu mūsu starpā bieži valda veselīga sacenšanās un mēs pat esam sacentušies kura internetlapai būs vairāk apmeklētāju. Viņa (tjipa) blogs ir šeit.

un tā.. patiešām nedaudz

Protams, pasaules gals tā arī netika sagaidīts. Bet es gaidīju. Izdomāju, ka tam par godu neaiziešu uz vienu, otru lekciju un gaidīšu pasaules galu savā gultā. Nesagaidīju.
Tamdēl neesošā pasaules gala dēļ bija jāsāk domāt par pārējām lekcijām. Rausos ārā no gultas. Meklēju kaut ko priekš brokastīm, bet izrādījās, ka man brokastis sastāvēs no viena alus. Tikai. Bet tomēr tas jau nenozīmē, ka būs pasaules gals. Šajā gadījumā – manas pasaules gals. Viena alus dēļ. Vai ne?

Ieelpju dziļi gaisu. Pamiršķinu acis. Vienatnē. Šķiet, ka varētu piemesties iesnas. Jā, draudzene bija atnākusi mani apciemot darbā. Paņēmusi līdzi bija savas iesnas. Pacienāja mani ar iesnām. Un es, nepieklājīgi, nemaz viņai alu nepiedāvāju. Nedaudz egoistiski laikam.

Labi, tad nu es tagad dodos uz FP kaut arī rīt no rīta lekcijas un pēc tam darbs līdz 22:10 .. Tēloju īstu studentu!

mēstuļu kaste #1

Diezgan negaidīti bija saņemt mēstuli ar tekstu:

Здравствуйте, уважаемый администратор сайта deelis.lv!

Tik mulsonoši liela cieņa izrādīta. Un tas nedaudz ieintriģēja izlasīt pārējo mēstules tekstu. Un izrādās, ka piedāvā nopelnīt.

[..]Каждый, кто отправит смс по вашей ссылке или форме отправки, принесет вам от 0,10$ и выше за каждую смс!

Kādam vel tādas mēstules ir nākušas? Es te sāku domāt, ka man tika atsūtīts tāpēc, ka tā mana lapa tāda nedaudz prasta bija un nenopietna