Draņķa twitter ieraksti 2010-09-03
- Esiet sveicināti manā alus nedzeršanas ērā. #
Esmu pamanījis, ka, cīnoties pret televizora vai klaviatūras sprakšķiem vakara gaismā un gultā, vienīgais veids kā es varu iemigt un ignorēt šos trokšņus, ir uzlikt uz austiņām un ausīm skaļu mūziku vai, protams, vienkāršu radio.
Respektīvi, es nevaru iemigt, jo telpā skan pieklusināts tv vai pirkstu sišanās pret klaviatūru, tāpēc uzlieku uz ausīm skaļu mūziku. Cik loģiska ir šāda rīcība? Nē, protams, ieguvējs jau es esmu, jo tādā veidā vismaz nedzirdu šos iepriekš minētos sadzīviskos trokšņus. Bet, ko’mōn, tas ir loģiski? Ar problēmām cīnīties – pašas problēmas palielinot?
Vēl nedaudz, nedaudz un palikšu tik pat neloģisks, cik sievietes. Tikai ar foršu krāniņu, protams.
Bet tā jau garastāvoklis ir tāds, lai tik spiedzam un lai nebūtu stāvoklis. Paskatos uz leju un pie sevis nodomāju: “Tu taču nebūsi mani pievīlis?”
Nē, viss jau ir pilnīgā kārtībā. Satraukumam nav pamata un es pat vienu vidēju alu tagad bez sirdsapziņas pārmetumiem nomainītu uz sakarīgu minerālūdeni. Un, tas jau nozīmē daudz. Va’ nē?
Sēžu darbā. Mūzika fonā ir tik pat saraustīta cik tie nožēlojamie vītoli ne-tālumā un fantazēju par kādu enerģijas dzērienu savā rīklē no kuriem man, šķiet, radusies neliela atkarība un reizēm nedaudz šaurākas acu zīlītes. Bet garšīgi dulli, ja tā ņem godīgi vērā.
Labi, neredzu iemeslu, lai uzkavētos te vēl ilgāk. Šā vai tā galva īsti nestrādā un nav jau jēga tāpēc palikt.
Sēžot un uzmetot acis uz logu, kur fonā liels vītols kopā ar laternas stabu sacenšas par “visizturīgākā-lokanākā” objekta titulu mainīgajā Liepājas vējā, nāk prātā traumējošā filma ar šim skatam piederīgo un neamerikānisko nosaukumu – “The Wind in the Willows“. Es pat atceros laikus, kad sēžot un “strādājot” mazajā televīzijā, man nācās vismaz divas reizes to draņķi vairāk vai mazāk noskatīties. Tīrākās (cik nu tās var būt netīras) šausmas.
Read the rest of this entry »
Gan jau viens otrs cilvēks lasa stāstus no Ivara privātas, darba dzīves, tāpēc jautājums – kas augsti godājamos (vismaz divus) lasītājums interesē?
Privātā dzīve? Varbūt programmēšana vai alus? Vai lieliskākā pilsēta Latvijā – Liepāja?
Man vienkārši tuvojas tāda kā privātā krīze, tāpēc būtu interesanti atkal ienirst nebūtībā caur dienasgrāmatas prizmu. Atkal un atkal. Bet par kādu tēmu?
Ātrais pārskats no no (stostos arī rakstot) manas nedaudz tehnoloģiskās RSS kastes.
Vakar apritēja tikai 5 gadi, kopš pieejama Opera MINI aplikācija mobilajiem telefoniem. Iesākumā aplikācija pat tika reklamēta lielākajā Norvēģijas komerctelevīzijā ar rozā operas dziedoņa palīdzību, bet beigās, redz, tiek slēgti līgumi ar dažādiem sakaru operatoriem (kā nekā Opera Mini mazāk noslogo tīklu un lietotājs reizēm spēj iegūt pat lielāku, labāku lietošanas eksperienci) un Opera Mini tiek iebūvēta dažādās ierīcēs.
Šķiet, ka Twitter aplikācija Tweetdeck tikusi pie beta Android aplikācijas un pats Twitter serviss kā tāds iet uz priekšu un liek iekšā API datos reklāmas. Protams, no lietotāja puses skatoties nav smuki, ka aplikāciju tvītos būs pieejami “ieteiktie” tvīti, bet tie droši vien būs mazāk uzmācīgi par standarta mušu (sekretāri) birojā.
Kā noņemt Firefox jaunas cilnes cilni [wtf] pogu? Īsi sakot -vienkārši. Sākumā atrodam Firefox profila mapi un atveram userChrome.css vai userChrome-example.css un pievienojam rindiņu ar .tabs-newtab-button {display: none;}
Tas arī viss.
Vakar pie “Kurzemes” mani pārtvēra tante, kas teicās, ka veic kaut kādu mini socioloģisko aptauju un vēlējās, lai atbildu uz vienu jautājumu, kurā, redz, iepīts bija gan Valdis Dombrovskis, gan Jānis Urbanovičs.
Izvēlējos, protams, Valdi un tante vēlējās pierakstīt manu telefona numuru. Teica, ka tas ir vajadzīgs, lai darba devēji varētu izlases kārtībā pārbaudīt tantes godaprātu un anketas patiesumu.
Nu, neko. Iedevu īsto.
Un šodien jau saņēmu pirmo spama SMS no numura 25536234 ar tekstu par kaut kādu cvonline vai līdzīgu sūdu.
Sakratīta sakritība? Nedomāju gan. Un vispār jau kādreiz, patiešām kādreiz Jana brīdināja mani, ka ar šādām aptaujām tiek vākta datu bāze tālākai izmantošanai, pārdošanai, bet, protams, biju par to aizmirsis tieši tādā pašā līmenī kā aizmirsu nopirkt normālprocentīgo maizi. Un vispār tā aptaujas tante ar savu apaļīgumu radīja iespaidu par uzticamību.
Paskat – arī resnās var atļauties būt kuces.