Tas taču ir normāli īsi pirms desmitiem uzlikt austiņās ciešamu mūziku, apgulties un izslēgt gaismu.
Savā ziņā meditēt un būt ar sevi. Domāt. Nesteigties.

Atklāt kādu jaunu ierakstu. Es, piemēram, glābjoties no SWH un tajā skanošā Modo murga, atradu 104.6 (Liepājā) frekvenci, kurā šobrīd skan klarnetes emocijas, kairinājums un aplausi beigās.

Manuprāt, pelnīti.

Un staipu tagad savu degunu un ieklausos tā klusajos krikšķos. Nesvarīgi, bet pat tādā atrakcijā var atrasts interesantāku piedāvājumu par  SWH mūziku…

Vecums nenākot viens. Vecumam ir draugi.

Neskatoties uz to, ka, ejot uz darbu tos savus aptuvenos divus kilometrus, parasti izmantoju mobilo telefonu, lai pamostos, klausītos rīta ziņas vai vienkārši mūziku, ļoti bieži pieķeru sevi pie domas, ka varbūt esmu mājās aizmirsis mobilo telefonu. Reizēm pat steigā pataustu kabatas.

Pat neskatoties uz to, ka man tajā brīdī austiņās skan mūzika. No tā paša telefona, kuru šķietami esmu aizmirsis mājās. Vecums, redz, nenākot viens.

Un kāpēc man liekas pašsaprotami, ka pēc četrdesmit gadiem būšu puskurls un noteikti vājprātīgs? Katrā ziņā ceru, ka pēc daudziem gadiem pirmās aizmirstās atmiņas būs sliktas atmiņas.

Versija par informācijas izvietošanu uz afišas stabiem

Šodien vējā pamanīju, ka uz dažiem afišas stabiem Liepājā kāds censonis izvietojis reklāmas, kas vairāk vai mazāk glītā veidā sveicina ar jaunā gada iestāšanos. Pievērsu uzmanību afišai arī tāpēc, ka zem informācijas bija publicēta saite uz reklāmas veidotāja vietni blogspot pasaulē. Zinu, ka tur bija vārds janis un viņa, acīmredzot, uzvārds, bet žēl, ka vairs to neatceros (paldies, alutiņam un citām krietnām domām!). Tiesa, varbūt viņam vajadzētu padomāt par kāda viegla iegaumējama interneta domēna iegādi, lai tādi cilvēki kā es varētu vieglāk dzīvot un nemocīt sevi. Nav jau tie domēni tik dārgi.

Bet, nu, ne jau īsti par to būtu stāsts.
Read the rest of this entry »

32 bitu Linux kernelis un 4 GB RAM manā klēpjdatorā

Šodien draudzīgi tiku pie 2 GB DDR3 operatīvās atmiņas moduļa, kuru steidzīgi nomainīju ar datorā esošo 1 GB RAM moduli. Tā kā datorā esošā 32 bitu Ubuntu versija nelikās par to ne zinis, tad pēc nelielas interneta pāršķirstīšanas nonācu pie diviem risinājumiem:

1. Likt uz datora 64 bitu linux kerneļa versiju;
2. Likt uz datora linux kerneļa versiju ar iespējotu PAE instrukcijas izmantošanu;

Izvēlējos otro variantu, jo, kaut arī ar PAE iespējoto kerneļa versiju programmas pašas atsevišķi nespēs izmantot vairāk operatīvo atmiņu un tādā ziņā ātrdarbība neuzlabosies, pastāv kaut kāda maza iespēja manā iztēlē (īsti neesmu praktiski vēl pārbaudījis), ka vismaz varēs morāli startēt fonā nedaudz vairāk aplikāciju nekā tas tika darīts iepriekš. Mani kā vienmēr kaut kas attur no tās sasodītās ’64 bit’ simbolu virknes. Iespējams, tās ir manas sagrautās pašapziņas paliekas no Windows laikmeta un lasītais, ka ar dažām aplikācijām 64 bitu vidē varētu būt problēmas. Piemēram, Virtualbox un mēdiju kodekiem.

Tad nu pacentos ar iemīļoto Ctrl+C un konsolē ar Shift+Ctrl+V iekopēt:

sudo apt-get install linux-image-generic-pae linux-generic-pae linux-headers-generic-pae

Pēc konsoles datu apstrādes apstiprināju savus nodomus ar “y” un “Enter” nospiešanu un pēc neilga brīža gaidīšanas varēju pārstartēt datoru.

Ja godīgi, tad tīkla aplikācija ņēma un pārstāja darboties jaunajā kerneļa versijā, bet domāju, ka tas būs tikai pagaidām līdz atradīšu kādu risinājumu.

Iespējams. Katrā ziņā GRUB jau kā vienmēr piedāvā startēt sistēmu arī vecā kerneļa ietvaros.

P.S.

Tas, ka nevienam neiesaku izmantot šādu programmatūras upgreida veidu un stāstu tikai par savu pieredzi, laikam nozīmē to, ka nenesu atbildību par Tava datora sistēmas stabilitāti pēc šādām darbībām :)

Ubuntu 12.04 gaidās

Pēc dažiem mēnešiem izstrādātāji no Canonical sola laist klajā jaunāko Ubuntu Precise Pangolin versiju. Kaut arī es parasti esmu bijis atsaucīgs pret jaunām lietām, jaunais Ubuntu Unity man tiešām negāja pie sirds, jo šķita pārāk zaļš un nepierasts, tāpēc vairāk vai mazāk pārvācos uz Linux Mint un pēc tam, šķiet, uz Ubuntu 10.10 ar veco labo Gnome darba virsmu.
Read the rest of this entry »

Opera 11.60

Pamanīju, ka manu tā saucamo blogu (pēdējais laiks tā kā pieaugt, ne) diezgan bieži apmeklē ar interneta pārlūku Opera. Skaitli, kas liek mazāk pazemojoši justies tieši tad, ja to izsaka nevainīgajos procentos, varētu iztēloties kā 21%. Tieši tāds daudzums no visiem pēdējā mēneša apmeklētājiem lieto Opera pārlūku. Lieliski.

Protams, šādam apmeklējumam ir izskaidrojums – mana draudzene izmanto šo pārlūku.

Starp citu iznākusi Opera 11.60 versija ar dīvaino nosaukumu – Tunny. Tajā uzlabotas tehniskās lietas, iebūvētais e-pasta klients un citas lietas. Jebkurā gadījumā, ja man būtu jāizvēlas starp Firefox vai Opera, tad, protams, izvēlētos ātrāko Operu.

Javascript un mājaslapu ielāde

Skatījos twitter vortālu un, pārlādējot to sasodīto lapu, parādījās uzraksts par tēmu “Twitter.com is loading slowly“, kas man kārtējo reizi atgādināja par manu ne sevišķi ātro datoru vai Ubuntu, vai vienkārši internetu.

Iedomājos, ka ko līdzīgu varētu iestrādāt jebkurā lapā, apejot nedaudz klasisko noscript izmantojumu.

Lapā ievietojam tīri informatīvu div elementu, piemēram:

<div id=”noscript”>Lapas pārlūkošanai ir nepieciešams javascript</div>

Lapas iespējamā sākumā ar javascript palīdzibu tā saturu cenšamies nomainīt uz aptuveno:

<div id=”noscript”>Lapa lādējas lēni. Pamēģini pārlādēt lapu.</div>

Zinu, ka šāds teksts būtībā ir bezjēdzīgs, bet, ja jau javascript spēj nomainīt elementa saturu, tad iemīļotajā interneta pārlūkā javascript galu galā ir aktivizēts un šāds teksts vairs nav nepieciešams.

Kāpēc tad atstājām brīdinājumu par lēno internetu? Tāpēc, ka lapas satura beigās (kaut vai izmantojot window.onload notikumu) mēs ievietojam javascript kodu, kas paslēpj (izdzēš) doto elementu ar visu tekstu par lēno lapas ielādi un tas lietotājam netiek vairs attēlots. Lapa būtu ielādēta un tas vairs nebūtu aktuāli.

Protams, tajā pašā twitter vietnē paziņojums par lēnāku lapas ielādi notiek ar attiecīga laika intervāla reģistrēšanu, jo lēns internets (un attiecīgi lapas ielāde) ne vienmēr nozīmē kādu kļūdu vai problēmu. Ne visur ir pieejams ātrs internets un tā, iespējams, ir norma.

Šādā veidā lietotājs varētu tikt brīdināts par neesošu javascript izmantojumu un lapas ielādi, kas varētu būt nedabiski lēna vai pat kļūdaina.

Cik tas ir draudzīgi no interneta lapu veidošanas? Nu, šāds princips varētu būt nedraudzīgs pret “robotiem”, kas nedraudzējas ar javascript, bet lapas saturs garšo ļoti.

Tas tā…

Un vienmēr atceramies, ka visbiežāk rakstu šeit tad, kad esmu dzēris alu. Arī tagad. Attaisnojos.

22. novembris

Gaitenī satiku Lieni un jāsaka, ka atkal man iešāvusies prātā tā neaptveramā ideja piestrādāt pie viņas bīdītā projekta arī laikā, kad bērni jau sen guļ un, ja nepaveicas, televīzijā var uzskriet virsū samākslotajām elsām. Esmu būtībā iekavējis darbus un strādāšana pēc nenormālā darba laika varētu kaut ko (varbūt) glābt.

Tā kā šo varētu savā ziņā uzskatīt par publisku solījumu, tad turpinu:

Šodien dzeršu maz alu, bet daudz kafiju;
Mēģināšu programmēt visu vakaru;
Neaizraušos ar interesantākām blakus lietām;
Radīšu lielāku motivāciju iesaistīties Lienes avantūrās;
Būšu pietiekami labs draugs savai saprotošajai draudzenei;

3, 2, 1, AIZIET! Un, lai Dievs stāv klāt.

20. novembrī

Vēl joprojām mēdzu pamosties ar savām diezgan lētajām, nekvalitatīvajām, kliedzošajām “in ear” austiņām ausīs un vadu mudžekli ap kaklu. Reizēm man pat liekas, ka tām ir apnikuši centieni sabojāt manu dzirdi līdz nelabumam un manis nožņaugšanā ir saskatīta daudz lielāk perspektīva.
Read the rest of this entry »

Domāšana ārpus rāmjiem

Kad es retu reizi iedzeru kādu alu, tad pamanu, ka mana domāšana mainās. Pilnīgi jāpiekrīt virsrakstam (tas tapa pirmais, redz) un jāsaka, ka domāšana nedaudz iziet no rāmjiem. Tā kļūst savādāka.

Kaut gan – latviskāk būtu teikt, ka alus kopā ar domāšanu vairāk vai mazāk sliecas uz grāvja pusi. Rāmjiem tur noteikti vietas nav, jo rāmis nozīmē ierobežotu laukumu. Tas vairāk ir ceļš un ceļš, protams,uz galu. Bet ko nu par to.

Jo alus ir garšīgs. Tā ir aksioma.

Piemēram, sadzēries garšīgu alu, es uzskatu, ka esmu nedaudz foršāks. Tā kā esmu sasodīti nerunīgs un tas jau sāk pārvērsties par dīvainību, jāsaka, ka alus atver kaut kādus papildus domāšanas kanālus un galvā rodas tik daudz muļķīgu, ģeniālu, tizlu un varenu domu, ka būtībā tas nozīmē pat novirzīšanos no ierastajām domām un ātrāk vai vēlāk – nokļūšanu grāvī.

Bet, bet, bet, bet… Alus ir garšīgs. Vai ne?